Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu ostas kopējā darbībā, apgalvo Rīgas brīvostas vadītājs

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Šteins papildināja, ka Rīgas osta redz labu dinamiku lauksaimniecības kravām, kā arī konteinerkravām, norādot, ka pērn konteinerkravām tika sasniegts rekordliels apmērs, un šogad tas turpina augt, vienlaikus arī kokmateriālu kravas turpina augt, un šajā segmentā Rīgas osta ir vadošā Baltijas jūras reģionā.

"Līdz ar to mēs redzam potenciālu turpmākai izaugsmei, jo tur, kur iet labi, var piesaistīt vēl papildu kravas, un tas ir perspektīvāk, nekā mēģināt sākt kaut ko pilnīgi jaunu," uzsvēra Šteins.

Komentējot stividoru aktivitāti Rīgas ostā, viņš atzīmēja, ka Rīgas ostā strādā 35 stividori, no kuriem četri ir neaktīvi, bet sešiem ir redzams jūtams kravu samazinājums. "Pārējie par savām kravām cīnās, un līdz ar to darbs turpinās, un katram uzņēmumam ir jādomā par alternatīvām," viņš teica.

Tāpat Šteins pauda, ka ar Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanos stividori bija rēķinājušies, taču diezin vai bija rēķinājušies, ka kara dēļ šīs izmaiņas būs tik straujas un lielas. "Visdrīzāk nē. Taču izaicinājumi rosina meklēt jaunus risinājumus," uzsvēra Rīgas brīvostas vadītājs.