Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Video Bauskā zem vētras izgāzta koka saknēm atrasti divi cilvēku galvaskausi un kauli (8)

Eksperta komentārs
Atrastie kauli Bauskā.
Atrastie kauli Bauskā. Foto: Ekrānuzņēmums no video

Bauskas pilskalnā spēcīgā vētra izgāzusi ar saknēm vairākus kokus, un vienā no tiem zem saknēm atrasti divi cilvēku galvaskausi un kauli, portālam TVNET apstiprināja Valsts policijas (VP) pārstāve Rūta Strautniece.

Viņa pastāstīja, ka notikuma vieta ir ierobežota, tajā darbojas ekspertu komanda, kas šajā vietā turpina meklēt, iespējams, vēl kādus kaulus. "Jau atrastajiem galvaskausiem un kauliem nozīmēta ekspertīze, lai varētu noteikt to vecumu," norādīja Strautniece. 

Vaicāta par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ekspertīzē varētu noteikt gala slēdzienu par to, cik šie kauli ir veci, viņa sacīja: "Šāda ekspertīze parasti nav ātra. Visticamāk, ka vismaz mēnesi." 

Foto: Kaspars Nordens/LETA

Kā sarunā ar portālu TVNET norādīja Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs un Nacionālā kultūras centra Kultūras priekšmetu aprites daļas arheologs Mārcis Kalniņš - pašlaik Bauskas pilskalnā ir jāsaprot ne tikai precīza vieta, kur tieši šie kauli un galvaskausi ir atrasti.

"Bet aktuāls jautājums ir arī par to, cik seni ir šie apbedījumi," sacīja Kalniņš.

Viņš arī atklāja, ka pašlaik kolēģis ir devies uz Bausku, lai aplūkotu šo vietu klātienē, jo pēc medijos un sociālajos tīklos publicētajām bildēm to nevar saprast. "Reģionālās nodaļas inspektors brauc apsekot šo vietu," tā Kalniņš.

Arī Kalniņa kolēģe, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne sarunā ar portālu TVNET piekrīt Kalniņa iepriekš teiktajam par to, ka šī vieta ir jāapskata klātienē, jo pēc attēliem vien kaut ko secināt nevar.

"Tas nav nekas neparasts vietās, kur bijuši senāki apbedījumi. Koki mēdz tiem uzaugt virsū, " norādīja Zirne. 

Viņa arī uzsvēra, ka kaulus tā vienkārši rakt ārā nevar, jo tas ir jādara profesionāliem ekspertiem. "Šajā vietā ir jāveic arheoloģiskā izpēte.

Vienkārša rakšana ārā var izpostīt senāku arheoloģisko pieminekli," pauda Zirne.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē TVNET informēja, ka vētras postīto kultūras pieminekļa teritoriju Ķirbaksalā apsekoja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektori kopā ar Pilsētas muzeja vēsturnieku Raiti Ābelnieku un Bauskas pils muzeja vadītāju Māri Skani.

Ķirbaksala zināma kā sena apdzīvota vieta, kurā atradusies arī baznīca ar kapsētu. Vietas reljefs ievērojami pārveidots, būvējot estrādi un iekārtojot parku, tāpēc fakts, ka apbedījumi ir tik sekli, nav neparasts. Pagaidām precīzāku informāciju sniegt nav iespējams,

atrastie apbedījumi varētu būt saistīti gan ar seno apdzīvotību, gan arī ar kādu no daudzajiem militārajiem konfliktiem.

Veicot vētras postījumu sakopšanas darbus, kas saistīti ar iejaukšanos zemes slāņos, kā, piemēram, celmu izraušanu, piesaistāms pieredzējis arheologs.

Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka kauli var būt gan no seniem apbedījumiem, gan 20. gadsimta kara liecība. Taču to noteiks ekspertīze. Skanis stāstīja, ka pie pils vētra lauzusi koku zarus, taču pati pils nav cietusi. Lai arī tajā joprojām nav elektrības un nedarbojas telefoni, pils darbinieki esot gatavi sagaidīt tūristus.

GALERIJA. Atrastie kauli un galvaskausi Bauskas pilskalnā:

Kā ziņots, vēlā ceturtdienas pēcpusdienā negaiss nodarījis būtiskus postījumus Bauskā, pilsēta arī palika bez elektrības un sakariem.

Intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" piektdienas rītā Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs norādīja, ka visvairāk 11. jūlija pērkona negaisā cietusi Bauskas zaļā zona. Viņš uzsvēra, ka pilsētā vējš sagāzis ļoti daudz koku.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piektdienas rītā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda, ka glābšanas dienestam pietika resursu, lai reaģētu uz ceturtdienas vētru, un tas sekmīgi tika galā. Viņš arī pateicās brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kas Rīgas reģionā izbrauca uz vairāk nekā desmit izsaukumiem. Ministram nav šaubu, ka valsts palīdzēs vētrā cietušajiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valsts centrālajos rajonos ceturtdien negaisa dēļ bija izsludinājis sarkano jeb augstākās pakāpes brīdinājumu. Ap plkst.16 intensīvākās lietusgāzes un lielākais skaits zibeņu bija Bauskas novadā. Pēc "Latvijas valsts ceļu" datiem, starp Bausku un Cerauksti reģistrētas vēja brāzmas līdz 31 metram sekundē.

GALERIJA: Vētras postījumi Bauskā.

Jaunieši Bauskā 11. jūlijā palīdz likvidēt vētras radīto postažu:

11.jūlija vētras radītie postījumi Vecsaules pagastā:

Arī sociālo tīklu lietotāji dalījušies ar vētras postījumiem Bauskas pusē un citviet Latvijā:

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu