Kazas, kā slaucamās, tā cērpamās, un lauku māja Dacei un Jorenam ir, pateicoties pastarītim Didzim. Mazais puika ratiņkrēslā "kurbulē" un liek ģimenei īstenot lielus sapņus.

“Gredzenmuiža” manu uzmanību piesaistīja, kad valmierieši saviem uzņēmējiem piešķīra preču zīmes “Radīts Valmieras novadā” lietošanas tiesības.

“Gredzenmuiža” izcēlās starp citām saimniecībām, kas audzē kazas. Burtnieku pusē aug kazas, ko var cirpt. Jā, jā, tieši tā, šņikāt nost, mazgāt, plucināt un vērpt, līdz gatavs plānum plānais, mīkstum mīkstais un siltu siltais pavediens, ko sašķeterēt, nokrāsot dabas veltēs un satīt kamoliņā rokdarbniekiem par prieku. Līdztekus cērpamām kazām saimniecībā atrodamas arī kazas parastās. No to piena saimnieki gatavo kā sieru, tā karameles. Ak jā, un vēl viņi organizē ekskursijas un meistarklases. Vārdu sakot, izvēle plaša, piedevām saimnieki ienācēji. Atbraukuši no Kurzemes puses, pārdēvējuši Cāļu muižu par “Gredzenmuižu” un atvēzējušies ne pa jokam.

Braucām viesos noskaidrot, kā tad kurzemniekiem klājas Vidzemē. Stāsts, ko uzzinām, nav tikai par kazām, to veselīgo pienu, mīksto vilnu un dulliem pilsētniekiem. Tas ir stāsts par ģimeni, kura ir kā dūre, tas ir stāsts par vecākiem, kuri spēj likt upei mainīt virzienu un kalniem pašķirties. Tas ir stāsts par gudru un drosmīgu puiku, kura slimība lika ģimenei izvēlēties šo ceļu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X