Erdogans: Turcija drīz pabeigs militārās operācijas pret kurdu kaujiniekiem

Turcija 2022.gada aprīlī sāka operāciju ar mērķi garantēt drošību uz robežas ar Irākas ziemeļiem, no kurienes, kā apgalvoja Turcija, kurdu separātisti uzbruka tās teritorijai.

"Ļoti drīz mēs pabeigsim operācijas zonas bloķēšanu Irākas ziemeļos," teica prezidents, piebilstot, ka kurdu spēki tagad "nespēj darboties mūsu robežās".

Erdogans sacīja, ka Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) ir "pilnībā iesprostota" gan Irākā, gan Sīrijā. Uzrunā militārās akadēmijas absolventiem Erdogans paziņoja, ka Turcijas spēki ir "viņus pārņēmuši".

"Mēs pabeigsim drošības koridora trūkstošos punktus gar mūsu dienvidu robežu ar Sīriju," solīja Turcijas prezidents

Erdogana teiktais saskan ar Turcijas aizsardzības ministra Jasara Gulera šonedēļ pausto, ka viņa valsts ir "apņēmības pilna" attīrīt no "teroristiem" pierobežu ar Irāku un kaimiņos esošo Sīriju.

Turcija ilgstoši cīnās pret kurdu nemierniekiem un bieži ir veikusi operācijas kaimiņvalstīs, lai cīnītos pret tur it kā esošiem nemierniekiem.

Tāda rīcība ir saasinājusi Turcijas attiecības ar kaimiņvalstīm un radījusi saspīlējumu ar partneriem Rietumos.

Trešdien Irāka nosodīja Turcijas jaunākos uzbrukumus tās teritorijā autonomajā Kurdistānas reģionā, mudinot Ankaru drošības problēmas atrisināt diplomātiski.

Pēdējo nedēļu laikā Irākas vietējie mediji ir ziņojuši, ka Turcijas triecieni ir kļuvuši intensīvāki un pierobežas rajonos to dēļ izcēlušies vairāki ugunsgrēki. Vairāki mediji norādīja, ka Turcijas spēki veido jaunas pozīcijas.

Piektdien Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka viens karavīrs ir nogalināts un vēl viens ievainots, kad Irākas ziemeļos eksplodējis paštaisīts spridzeklis. Par uzbrukumu Turcija vainoja kurdu kaujiniekus.

Martā Bagdāde neuzkrītoši iekļāva PKK "aizliegto organizāciju" sarakstā, lai gan Ankara ir pieprasījusi Irākai aktīvāk vērsties pret kaujinieku grupējumu.

Savukārt aprīlī Erdogans pirmo reizi kopš 2011.gada apmeklēja Irāku, kur aicināja Bagdādi atbrīvoties no "visa veida terorisma".

Kopš 2016.gada Turcija līdzīgas sauszemes operācijas ir veikusi Sīrijā, lai padzītu kurdu un džihādistu grupējuma "Islāma valsts" spēkus no pierobežas teritorijām Sīrijas ziemeļos.

Turciju atbalstošie spēki tagad Sīrijā kontrolē divas plašas zonas pie robežas.

Lai gan sākotnēji Turcijas mērķis bija gāzt Sīrijas līdera Bašara al Asada režīmu, Ankara nesen ir mainījusi pozīciju, lai novērstu, kā to raksturoja Erdogans, "terora koridora" atvēršanos Sīrijas ziemeļos.

7.jūlijā Turcijas līderis pat ierosināja, ka varētu "jebkurā brīdī" uzaicināt Asadu uz Turciju, piedāvājot izlīgumu pēc tam, kad 2011.gadā kara Sīrijā dēļ tika sarautas Ankaras un Damaskas attiecības.

PKK, kas kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvības. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.