Vai saules aizsargkrēmi veicina ādas vēzi?

Ieraksts pieteikts ar tekstu “Kā saules krēms rada ādas bojājumus”, un tajā teikts:

“Visus iepriekšējos gadsimtus cilvēki izdzīvoja bez saules krēmu aizsardzības. Vai tiešām cilvēkam iegadījies piedzimt uz planētas, kur vīrusi, baktērijas un Saule to lēnām nogalina, un kādēļ, neskatoties uz nemitīgo SPF krēmu lietošanas pieaugumu, vienlaicīgi arī samazinoties laikam, ko cilvēks pavada saulē, ādas vēža saslimstība ne tikai nemazinās, bet tieši līdzvērtīgi pieaug.”

Ierakstam arī pievienoti vairāki no konteksta izrauti grafiki par saules aizsargkrēma lietošanas un vēža gadījumu skaita tendencēm.

Ultravioletais starojums izraisa ādas vēzi

Pētnieki ir secinājuši, ka vairumā gadījumu ādas vēzi izraisa ultravioletais (UV) starojums. Tas mijiedarbojas ar vielām mūsu šūnās, kā rezultātā tajās rodas tā sauktie reaktīvie skābekļa savienojumi (RSS) – nestabilas molekulas, kas var bojāt cilvēka ģenētisko materiālu. Ultravioletais B starojums (UVB), kurš vairumā gadījumu vainojams apdegumos, ģenētisko materiālu bojā arī citā veidā – tieši, neveidojot reaktīvos savienojumus. Saules aizsargkrēmi satur aktīvās vielas jeb UV filtrus, kas absorbē starojumu un tādējādi pasargā no tā ādu. Saules aizsargkrēmu spēju aizturēt UVB starojumu izsaka ar saules aizsardzības faktoru (angliski – sun protection factor jeb SPF). Piemēram, SPF 15 nozīmē, ka līdzeklis absorbē 93,3% UVB. Vairums dermatologu iesaka vismaz SPF 30. 

Vai saules aizsargkrēms bojā ādu?

Instagram ierakstā aprakstīts kāds 2006. gada pētījums, kuru autore rezumē šādi:

“Tātad, ja saules krēms tiek uzlikts pārāk plāni un netiek atjaunots ik pēc divām stundām pietiekamā daudzumā, UV filtri nokļūst ādas dziļākajos slāņos un rada bojājumus.”

Pētījumā testēja trīs dažādas saules aizsargkrēmu aktīvās vielas: ķīmiskos UV filtrus octocrylene, octylmethoxycinnamate, un benzophenone-3. Pētnieki uz mākslīgas ādas modeļa uzklāja divu veidu ūdens un eļļas emulsijas – tādas, kurās bija iejauktas minētās aktīvās vielas, un tādas, kurās to nebija. Tālāk viņi apstaroja paraugus ar mākslīgu saules gaismu. Pēc tam pētnieki vairākas reizes pārbaudīja, cik daudz “ādas” ārējā slānī jeb epidermā bija iepriekš minēto kaitīgo reaktīvo skābekļa savienojumu jeb RSS. Uzreiz pēc līdzekļa uzklāšanas un 20 minūtes vēlāk paraugos ar aktīvajām vielām bija mazāk RSS nekā paraugos, kuros aktīvo vielu nebija. Taču pēc 60 minūtēm, kad aktīvās vielas bija iesūkušās “ādā”, bija otrādi – šajos ar aktīvajām vielām apstrādātajos paraugos bija vairāk RSS nekā tajos, kur aktīvās vielas netika izmantotas. 

Autori to interpretē šādi: kad eksperimentā izmantotās aktīvās vielas nonāk UV starojumā, visticamāk, rodas RSS. Aktīvās vielas ar laiku iesūcas ādā un UV starojuma iespaidā tur var ražot RSS. To varot novērst, no jauna uzklājot saules aizsargkrēmu, proti, neļaujot UV starojumam nonākt ādā.

Instagram ierakstā nav minētas vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, pētnieki izmantoja ūdens un eļļas emulsijā iejauktas aktīvās vielas, nevis saules aizsargkrēmu. Tajos ir virkne citu sastāvdaļu, kas varētu neparedzamā veidā mainīt rezultātus. Tāpat pētnieki min, ka viņu izstrādātā emulsija, iespējams, veicina aktīvo vielu uzsūkšanos ādā. Otrkārt, pētnieki neparāda, ka viņu rezultātiem ir klīniska nozīme. Proti, lai gan eksperimentā konstatētie reaktīvie skābekļa savienojumi var bojāt šūnu ģenētisko materiālu, pētījumā nav parādīts, vai un cik lielā mērā tas notiek. Paši pētnieki norāda, ka tas vēl ir jāpēta. Treškārt, mūsdienās vairumam saules aizsargkrēmu pievieno antioksidantus, kas, iespejams, palīdz ādā neitralizēt RSS. Kontekstam jānorāda, ka akadēmiskos pētījumu apkopojumos nav secināts, ka saules aizsargkrēmi izraisītu vēzi. Taču ir pētījumi, kas apstiprina krēmu efektivitāti pret ādas vēzi. 

Kādēļ ar ādas vēzi slimo biežāk?

Pēdējās desmitgadēs ASV un vairumā Eiropas valstu ar melanomu un citiem ādas vēžiem slimo arvien vairāk. Iemesli nav līdz galam skaidri, taču pētnieki žurnālā Cancer piedāvā vairākas hipotēzes.

Pirmkārt, mūsdienās cilvēki, tostarp ārsti, esot vairāk informēti par ādas vēzi, un tādēļ to atklāj un fiksē biežāk. Otrkārt, cilvēki pārvērtē saules aizsargkrēmu spēku un tādēļ regulāri tā lietotāji biežāk uzvedas pārdroši, piemēram, vairāk laika pavada saulē vai biežāk dodas uz solāriju. Treškārt, iespējams, klimata pārmaiņu iespaidā atsevišķās vietās, piemēram, Centrāleiropā un Dienvideiropā uz Zemes nonāk vairāk UV starojuma nekā agrāk. Ceturtkārt, iespējams, vēzi veicina jau iepriekš minētie reaktīvie skābekļa savienojumi, kas UV starojuma iespaidā var rasties no saules aizsargkrēmu aktīvajām vielām. Pētnieki lēš, ka vainojama varētu būt visu iepriekšminēto faktoru kombinācija, taču kopumā pārliecinošas atbildes uz šo jautājumu vēl nav.

Lielbritānijas vēža pētnieki norāda arī uz iedzīvotāju dzīves ilguma pieaugumu un to, ka lielākais saslimstības kāpums ir veciem cilvēkiem.

Vai saules aizsargkrēmi pasargā no ādas vēža?

Vairākos pētījumu apkopojumos izcelts kāds 1999. gadā publicēts pētījums. Tas šajā jomā esot vienīgais kontrolētais nejaušinātais pētījums – tāds, kurā vienu grupu pakļauj noteiktam faktoram, bet otru ne. Kontrolētus nejaušinātus pētījumus uzskata par zinātnes zelta standartu.

Puse dalībnieku katru dienu četrarpus gadus iesmērēja galvu, kaklu, rokas un plaukstas ar SPF 15 saules aizsargkrēmu (aktīvās vielas: 8% octinoxate un 2% avobenzone). Grupa, kas lietoja aizsargkrēmu, retāk slimoja ar vienu no trim biežākajiem ādas vēža veidiem – plakanšūnu karcinomu. Turklāt aizsargkrēma lietošanai nebija nekādas negatīvas ietekmes uz dalībnieku veselību. Nākamo gadu laikā pētnieki divas reizes atgriezās pie šā pētījuma dalībniekiem. 2006. gadā viņi ziņoja, ka arī astoņos gados pēc eksperimenta beigām “saules aizsargkrēma” grupa retāk slimojusi ar plakanšūnu karcinomu (vidēji par 40% mazāk). Savukārt 2011. gada publikācijā pētnieki secināja, ka šī grupa arī retāk saskārusies ar melanomu, kas ir retāks, bet agresīvāks ādas vēža veids.

Par šo tematu ir grūti veikt kontrolētus nejaušinātus pētījumus, jo ādas vēžu attīstība ir lēna un nepieciešams liels dalībnieku skaits. Turklāt atsevišķi pētnieki uzskata, ka liegt daļai dalībnieku lietot saules aizsargkrēmu ir neētiski. Pārējie apkopojumos aprakstītie pētījumi ir tā sauktie kohortas pētījumi, kuros pētnieki ievāc datus par cilvēku paradumiem un īpašībām un analizē to korelāciju ar ādas vēzi.

Piemēram, norvēģu zinātnieki 2016. gada pētījumā ar vairāk nekā 143 tūkstošiem sieviešu secināja, ka tās, kas ikdienā lieto saules aizsargkrēmu, par 18% retāk slimo ar melanomu. Pētnieki ņēma vērā respondenšu ādas un matu krāsu, dzīvesvietu, saules paradumus un citus faktorus, lai pārliecinātos, ka galvenā atšķirība viņu vidū bija saules aizsargkrēmu lietošana.

Vairākos pētījumu apkopojumos skaidrots – lai gan daļa pētījumu parāda saules aizsargkrēma efektivitāti pret ādas vēzi, saprast kopējo ainu ir sarežģīti. Kohortas pētījumos bieži vien ir grūti izvērtēt, kuri faktori ir ietekmējuši vēža risku. Turklāt patlaban pieejamie pētījumi ir ļoti atšķirīgi un grūti salīdzināmi. Proti, tajos ir izmantotas dažādas metodes un ņemti vērā dažādi papildu faktori (dzīvesvieta, paradumi, dzimumzīmju daudzums). Tāpat grūtības rada tas, ka ne visi dalībnieki pareizi lieto saules aizsargkrēmu, piemēram, daudzi to uzklāj par maz vai laikus neuzklāj no jauna. Šo iemeslu dēļ daži apkopojumu autori uzskata, ka patlaban pierādījumu apjoms ir pietiekams, bet citi – ne.

Secinājums: Ādas vēžu galvenais cēlonis ir ultravioletais starojums. Eksperimentos secināts, ka saules aizsargkrēmi pasargā no noteiktiem ādas vēža tipiem. Taču atsevišķi pētnieki lēš, ka zinātniskā literatūra ir nepilnīga un nepieciešams veikt vairāk augstas kvalitātes pētījumu. Pēdējo desmitgažu laikā ādas vēža biežums ir palielinājies, taču līdz galam nav zināms, kādēļ tas notiek.