Eiropā nav sveša tāda veida politiskā vardarbība kā nesen notikušais mēģinājums nogalināt Donaldu Trampu priekšvēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štatā. Neseno Francijas parlamenta vēlēšanu laikā vairāk nekā 50 kandidāti un aktīvisti bija pakļauti fiziskiem uzbrukumiem – sāpīgs atgādinājums par ne tik tālu pagātni, kad vardarbība bija daļa no politiskā diskursa valodas vairākās Eiropas valstīs.

Taču politiskā vardarbība Amerikas Savienotajās Valstīs ir atšķirīga, jo tā notiek sabiedrībā, kur civiliedzīvotājiem pieder vairāk nekā 300 miljoni šaujamieroču un kur masu apšaudes ir traģiski bieža parādība.

Lai cik neglīti tas neizklausītos, mēģinājums nogalināt Trampu ir kaut kādā ziņā normāls, jo tas atbilst amerikāņu ikdienas dzīvē plaši izplatītajam vardarbības pielietošanas modelim.

Politiskā vardarbība ASV izpaužas nemitīgi mainīgās formās, taču nemainīga iezīme ir nežēlīgā retoriskā cīņa, kas seko katram incidentam. Katra puse kaislīgi vaino otru pusi par to, ka tā kūdījusi šāvēju ar naidu kurinošiem izteikumiem, liekot noprast, ka upura politiskie pretinieki ir morāli atbildīgi par vardarbību.

Šī ir reta ASV politiķu divpartiju vienprātības izpausme: upura politiskā partija nosaka vainīgo, bet naratīva struktūra vienmēr ir viena un tā pati. Ar katru nākamo incidentu laiks, kurā var objektīvi nosodīt vardarbību, saīsinās.

Mēģinājumam nogalināt Trampu, kura rezultātā gāja bojā viens mītiņa dalībnieks un 20 gadus vecais šāvējs, bija divējādas tūlītējās sekas.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X