Igaunijā pēc 30 gadu pārtraukuma, iespējams, konstatēta saslimšana ar holeru (4)

Bērnam, kurš nedēļas sākumā ievietots Tallinas slimnīcā, ir simptomi, kas varētu liecināt gan par holeru, gan citām zarnu infekcijām, taču precīzākiem analīžu rezultātiem vajadzētu būt zināmiem nedēļas otrajā pusē. Slimības izcelsme ir no ārvalstīm, tāpēc izplatīšanās riska Igaunijas iekšienē nav.

Igaunijas Veselības pārvaldes Infektoloģijas epidemioloģijas nodaļas vadītājs Kārts Sībers skaidroja, ka bērns, no kura iegūts pozitīvais holeras paraugu, kopā ar ģimeni iepriekš atradās citā valstī, kur pagājušās nedēļas beigās viņam paaugstinājās temperatūra un pēc dažām dienām sākusies caureja.

Ģimene ar lidmašīnu atgriezās Tallinā, un viens no vecākiem kopā ar slimo bērnu devās uz slimnīcu, kur bērns ievietots izolētā palātā.

Otrdien slimnīcā ar līdzīgiem simptomiem nogādāts vēl viens ģimenes bērns, kurš izolēts no citiem ģimenes locekļiem. Lai gan sākotnējais PCR paraugs norāda uz holeru, nav zināms, kura serogrupa tā ir un cik toksiska tā ir. Uz Veselības departamenta laboratoriju nosūtītā parauga rezultātam vajadzētu būt zināmam ceturtdien.

Veselības departaments ir veicis epidemioloģisko pētījumu, un šobrīd infekcijas tālākas izplatības iespējamība tiek vērtēta kā diezgan zema, jo ģimenes kontakts ar citiem ir bijis minimāls. Par notikušo informēta Igaunijas Ģimenes ārstu biedrība un slimnīcas.

Tāpat par notikušo informēta arī aviokompānija un citas valstis . Savukārt par saskarsmi ar iespējamu slimu cilvēku aviokompānija informēs citus pasažierus.

Risks avioceļotājiem ir diezgan zems, jo holera izplatās nevis pa gaisu, bet gan caur netīrām virsmām, piemēram, tualetēs, ja tās iepriekš ir apmeklējis inficēts cilvēks. Ceļotājiem, kuri saņems paziņojumu, Veselības pārvalde iesaka piecas dienas sekot līdzi savai veselībai un ievērot labu higiēnu, cītīgi mazgāt rokas.

Pēdējo reizi holera Igaunijā konstatēta 1993. gadā, kad arī tas bija ievests gadījums.

Holera tiek uzskatīta par bīstamu infekcijas slimību, kuras inkubācijas periods ir 1-5 dienas, visbiežāk 2-3 dienas.

Slimības simptomi ir caureja, vemšana, bet šķidruma zuduma dēļ var pazemināties ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, var rasties krampji. Slimību var pavadīt arī muskuļu vājums un sirds mazspēja. Līdz 70 procentiem inficēto cilvēku simptomi ir tikai viegli vai vispār nav. Slimības bīstamība ir atkarīga no tā, vai tas ir toksisks variants vai ne.