Ķīnas ambīcijām kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē patraucēja kovida pandēmija, kam sekoja nekustamā īpašuma krīze, kā arī sabiedrības novecošana. Ķīnas Komunistiskās Partijas sapulcē, kas noslēdzās piektdien, galvenais fokuss bija tieši uz ekonomisko izaugsmi.

Ķīnas ideja pārspēt ASV un kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē ir bijis galvenais atskaites punkts ķīniešu politiķiem un ekonomistiem vairākas desmitgades. Kas notiks, kad ASV, viena no dinamiskākajām un produktīvākajām ekonomikām, tiks pārspēta, un vai to varētu izdarīt autoritārs režīms ar 750 miljonu cilvēku lielu darbaspēku?

Pareģojumi, kad tieši Ķīna varētu nozagt ASV kroni, ir bijuši mainīgi kopš 2008.-09. gadu finanšu krīzes, kas vairākus gadus samazināja ekonomisko izaugsmi ASV un Eiropā. Pirms tā saucamās Lielās recesijas, Ķīnā ekonomiskā izaugsme bija mērāma vismaz desmit procentos piecus gadus pēc kārtas. Pēc globālās finanšu krīzes Ķīnas ekonomika turpināja uzrādīt iespaidīgus rādītājus, ik gadu augot par 6-9%. Tā tas turpinājās līdz kovida pandēmijai.

Neskaitot pandēmiju, kā dēļ tika noteikti stingri karantīnas pasākumi, kas ekonomiku nospieda uz ceļiem, Āzijas spēcīgāko ekonomiku satricināja arī liela nekustamo īpašumu krīze. Savā augstākajā punktā, nekustamo īpašumu tirgus sastādīja trešo daļu no Ķīnas ekonomikas. Tomēr 2020. gadā Pekinas ieviestie noteikumi paredzēja noteikt limitus, cik lielus parādus īpašumu attīstītāji var uzņemties. Daudzas kompānijas bankrotēja, bet vairāk nekā 20 miljoni māju tā arī palika nepabeigtas, vai arī to būvniecība tā arī netika sākta.