Brīdī, kad mežā sēņu ir vairāk, nekā spēj pārstrādāt pašu vajadzībām, ir vilinājums nopelnīt. Kā to darīt pareizi un nepalikt parādā valstij? Cik kilogramu ogu drīkst iznest ārā no meža un cik eiro nopelnīt, neuztraucoties par sodu?

“Es īsti nesaprotu, vai drīkstu tirgot lācenes, kas man braši aug piemājas purvā. Manējiem zapte negaršo, pati pāris burciņas jau savārīju, bet žēl tādas skaistules atstāt mežā. Meita man saka, lai lieku “Facebook” sludinājumu vai izlieku zīmi ceļmalā, ka tirgoju ogas. Doma nav peļama, bet vai mani PVD nesāks vajāt, vai VID nepieprasīs kaut ko atmaksāt?” portālam TVNET vaicā lasītāja Velta.

Līdzīgi jautājumi uztrauc arī Juri, kurš ir varens sēņotājs un aizdomājies, ka ar savu vaļasprieku varētu kaut ko papildus nopelnīt, nevis visu atdāvināt radiem vai kaimiņiem, savukārt desmitgadīgo dvīņu mamma Indra vēlas noskaidrot, vai bērni drīkst ceļmalā tirgot pelašķu ziedus tējas kārotājiem un dārzā salasītās upenes.

Cik daudz gaileņu vienā vasarā drīkst iznest no meža viens sēņotājs, ja vēlas tās arī pārdot? Vai ogu un sēņu uzpircējiem jāievēro tie paši likumi, kas svētdienas ogotājiem? Kas jāņem līdzi, ja ar salasītajām meža veltēm posies uz tirgu? Pie kādas ietirgotās summas var sākties problēmas ar VID? Un kurā brīdī PVD izrakstīs sodu? Atbildes sniedz gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts ieņēmumu dienests.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X