Eiropas Parlaments rezolūcijā nosoda Orbāna tikšanos ar Putinu (1)

Rezolūcija tika pieņemta ar 495 balsīm pret 137. Vēl 47 EP deputāti no balsošanas atturējās.

Rezolūcijā teikts, ka Orbāns ar šo vizīti klaji pārkāpis Eiropas Savienības (ES) līgumus un kopējo ārpolitiku.

Orbāns devās uz Maskavu neilgi pēc tam, kad Ungārija kļuva par ES prezidējošo valsti, un pats šo braucienu dēvēja par miera misiju. ES līderi stingri nosodīja Orbāna vizīti Maskavā, uzsverot, ka viņš turp devās bez ES akcepta.

Pirms tam Orbāns Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet vēlāk Pekinā ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Pēc NATO samita Vašingtonā viņš tikās arī ar republikāņu Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu.

EP rezolūcijā aicināts Ungārijai piemērot sankcijas par Orbāna pretrunīgi vērtētajām ārvalstu vizītēm. Rezolūcijā arī nosodīts Krievijas raķešu uzbrukums bērnu slimnīcai Kijivā un apliecināts ES atbalsts Ukrainai.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, rezolūcijā EP norāda, ka ES aktīvi jāstrādā, lai saglabātu starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai, kā arī militārs atbalsts Ukrainai jāsniedz tik ilgi, cik nepieciešams, un jebkādā nepieciešamajā veidā.

Rezolūcijā atkārtoti apliecināts, ka EP deputāti atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Jaunais EP aicina ES saglabāt un paplašināt sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot un izvērtējot tās efektivitāti un ietekmi, kā arī sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis.

Atkārtoti paužot stingru pārliecību, ka Krievijai ir finansiāli jākompensē Ukrainā nodarītie postījumi, EP deputāti atzinīgi vērtē nesenos ES centienus novirzīt ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai atbalstītu Ukrainas kara centienus. Viņi arī vēlas stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai.

Parlaments atzinīgi vērtē nesenā NATO samita rezultātus un atkārtoti pauž pārliecību, ka Ukraina neatgriezeniski virzās uz dalību NATO. Viņi arī aicina Eiropas Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar jaunizveidoto Ukrainas mehānismu.