Zīle skaidro, kāpēc viņš, Kols un Pozņaks atturēsies balsot par fon der Leienas apstiprināšanu EK prezidentes amatā (6)

Tiekoties ar fon der Leienu, diemžēl uz svarīgākajiem jautājumiem Baltijas drošības, robežas izbūves, privāto investīciju garantiju un militārās mobilitātes kontekstā atbilžu nebija. Vairāk par to, kādēļ ECR grupas Latvijas delegācija atturēsies EP balsojumā par atbalstu fon der… pic.twitter.com/PAMfvbxYmG

— Roberts Zīle (@robertszile) July 17, 2024

Šajā grupā Latviju pārstāv Zīle, Rihards Kols (NA) un Reinis Pozņaks (AS).

Zīle skaidro, ka šonedēļ bija iespēja fon der Leienai uzdot jautājumus, bet netika gūtas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem Baltijas drošības, robežas izbūves, privāto investīciju garantiju un militārās mobilitātes kontekstā.

Deputāts norāda, ka viņam bija svarīgi saņemt atbildi, vai EK neplāno piešķirt finansējumu Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas tā sauktās cietās infrastruktūras, proti žoga izbūvei. Tomēr skaidra atbilde neesot sniegta, vien norādīts, ka labākajā gadījumā finansēt varētu dronu vai videoiekārtu iepirkumus, bet politiskais signāls paliek nemainīgs - Eiropas vērtības nozīmē būvēt nevis žogus, bet tiltus.

"Diemžēl arī attiecībā uz šiem pašiem tiltiem jeb militārās mobilitātes finansējuma palielināšanu, par ko mēs īpaši esam cīnījušies parlamentā un kas būtiski stimulētu "Rail Baltica" virzību, atbildes nebija," norādīja Zīle.

Deputāti arī uzskata, ka fon der Leiena nav skaidri definējusi savu nostāju iespējamā ES zaļā kursa pārskatīšanā.

Tāpat viņi nav saņēmuši atbildi par to, kā veicināt privāto investīciju garantiju instrumentu izstrādi, it īpaši pierobežas reģionos, lai ne tikai izlīdzinātu šo reģionu konkurētspēju ģeopolitiskā apdraudējuma laikā, bet lai ES kopumā šīs investīcijas varētu plašāk un juridiski brīvāk ieguldīt tās militārās drošības pilnveidē.

Kols pauž, ka piepildījumu Eiropas prioritātēm, it īpaši drošībai fon der Leienas piedāvājumā, neizdodas saskatīt. Viņš norāda, ka šodienas saspringtais konteksts prasa virzību uz priekšu, nevis neskaidru piedāvājumu izpildīt to, kas lemts iepriekš.

Kā vēstīts, ceturtdien EP paredzēts balsojums par līdzšinējās EK prezidentes fon der Leienas kandidatūru uz atkārtotu pilnvaru termiņu.

Fon der Leienai, lai saglabātu EK prezidenta amatu, nepieciešama vismaz 361 no 720 deputātu balsīm. Latvijas valdība darbam jaunajā EK sasaukumā ir nolēmusi trešo reizi virzīt "Vienotības" politiķi Valdi Dombrovski.

2019.gadā, kad Leiena kandidēja uz pirmo pilnvaru termiņu, viņa balsojumā uzvarēja vien ar deviņu balsu pārsvaru.

Lai gan Leienas pārstāvētā EPP ir lielākā frakcija, kurā darbojas 188 deputāti, kam kopā ar koalīcijas partneriem - sociālistiem un liberāļiem - EP ir absolūtais vairākums, vairāki šo frakciju deputāti ir paziņojuši, ka aizklātajā balsojumā neatbalstīs viņas kandidatūru.