/nginx/o/2024/07/18/16229129t1h3102.png)
/nginx/o/2024/07/18/16229130t1hbfa8.png)
/nginx/o/2024/07/18/16229133t1hcc76.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Pasaulē šobrīd notiek vismaz 55 kari. Politiķi atkal un atkal nav spējuši izbeigt bruņotos konfliktus, kas postoši ietekmē sabiedrību, un briesmas vēl vairāk pastiprina tas, ka vietēja mēroga kari vairs nav tikai vietēji.
Krievijas un Ukrainas asiņainais konflikts – lielākais karš Eiropas kontinentā kopš 1945. gada – norisinās jau trešo gadu, un tas vēl aizvien atbalsojas visā pasaulē. Tā rezultātā ir palielinājies bads Āfrikā, migrācijas krīze Eiropā un kaitīgu vielu nokļūšana ūdenī, pārtikā un piena krājumos, kas galu galā nonāk pie cilvēkiem sešos kontinentos. Paredzams, ka līdz šī gada beigām kara Ukrainā rezultātā bojāgājušo un ievainoto skaits pārsniegs vienu miljonu cilvēku – tik daudz upuru Eiropā nav bijis kopš Otrā pasaules kara.
ANO lēš, ka Gazā, kur karš plosās kopš pagājušā gada oktobra, janvārī bojā gājušo skaits sasniedza 25 000, taču šis skaitlis varētu būt daudz lielāks. Savukārt saskaņā ar ANO datiem Jemenā pēdējo desmit pilsoņu kara gadu laikā kaujās vai no slimībām ir gājuši bojā 377 000 cilvēku.