Braže: Kvantu tehnoloģiju attīstība ir stratēģiski svarīga valsts ekonomikai, inovācijām un drošībai

“Esmu gandarīta, ka Ārlietu ministrija pievienojusies šī memoranda partneru lokam, jo, domājot par valsts attīstību, Latvijas zinātnes progresu un mūsu zinātnieku iesaisti inovatīvu tehnoloģiju radīšanā, mūsu kopīgu rīcību moderno tehnoloģiju un zinātnisko izgudrojumu ieviešanā, ir jābūt trim galvenajiem stūrakmeņiem mūsu kopīgā rīcībā: sadarbībai, iespēju un mūsu potenciāla izmantošanai, izpratnei par valsts drošību un starptautisku sadarbību,” norāda ārlietu ministre Baiba Braže, uzsverot, ka šāds sadarbības memorands ir kā “ceļa karte” valsts pārvaldes iestāžu, zinātnisko institūciju un privāto uzņēmumu, kā arī IT nozares līderu vienotai darbībai valsts stratēģisko interešu nodrošināšanai augsto tehnoloģiju jomā. “Memorands partneriem ļaus gūt vienotu izpratni par esošajām zināšanām un iespējām un veicinās ilgtspējīgu sadarbību, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu Latvijā attīstīt kvantu tehnoloģiju, popularizēt sasniegumus starptautiski un piesaistīt sadarbības partnerus.”

Baiba Braže atzīmēja, ka NATO ietvaros šobrīd tiek veidota transatlantiskā kvantu kopiena, kurā būtisku lomu var ieņemt arī Latvija. Kvantu nozare mūsu valstī jau ir tādā līmenī, kas ļauj ne vien pievienoties šai transatlantiskajai kvantu kopienai, bet arī kādā brīdī uzņemties tās vadību. Tādu valstu nav daudz,” uzsvēra ārlietu ministre.

Par Saprašanās memorandu par kvantu tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā

2023. gada 19. oktobrī Rīgā, starptautiskā foruma “5G Techritory” laikā, Saprašanās memorandu Par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā parakstīja pirmie 11 sadarbības partneri: VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Elektroniskie sakari”, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “LMT”, SIA “Tet”, SIA “Mikrotīkls”, Satiksmes ministrija, Aizsardzības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Memorands paredz sekmēt Latvijas augsto tehnoloģiju starptautisko konkurētspēju kvantu tehnoloģiju jomā, tostarp (1) attīstot vietējo kompetenci un inovācijas; (2) izveidojot, attīstot un kopīgi lietojot tehnoloģisko risinājumu testa vidi; (3) atbalstot kvantu tehnoloģiju jaunradi, adaptāciju un inovatīvu risinājumu saskaņotu veidošanu; (4) veicinot akadēmiskā sektora sadarbību ar industriju, lai aktivizētu zināšanu pārnesi Latvijas tautsaimniecībā; (5) rīkojot kopīgas sanāksmes vairākas reizes gadā, lai pārrunātu esošo iniciatīvu, aktuālo projektu un kopdarbu statusu kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība Latvijā

Viens no svarīgākajiem kvantu tehnoloģiju attīstības virzieniem ir drošības joma. Līdz ar kvantu datoru ienākšanu tirgū esošie šifrēšanas principi būs apdraudēti. Gatavojoties “kvantu ērai”, pētnieki intensīvi veido jaunus datu kodēšanas algoritmus un modificē, testē, pielāgo sakaru kanālus kvantu stāvokļu plūsmām.

Pašlaik Latvijā īsteno Nacionāla līmeņa kvantu komunikāciju infrastruktūras un tīklu izveides projektu ar mērķi atbalstīt zināšanas, prasmes, tehnoloģijas un idejas, kas saistītas ar kvantu mehānikas praktiskiem lietojumiem, kā arī citus projektus ar kvantu tehnoloģiju lietojumiem. Paredzēts, ka kvantu tīkls drošu pakalpojumu izmantošanai publiskā sektora institūcijām, komersantiem un privātpersonām Latvijā būs pieejams jau 2025. gada nogalē.

Kvantu jomā Latvijā akadēmiskais sektors, industrija un valsts pārvalde jau veiksmīgi sadarbojas, lai radītu un realizētu inovācijas. Latvija līdz šim starptautiski izcēlusies dažādās kvantu tehnoloģiju jomās, tostarp kvantu algoritmu, kvantu sensoru, kvantu komunikāciju un kvantu nanoelektronikas jomās. Latvijas Universitātes zinātnieki – tenūrprofesors Andris Ambainis un profesors Mārcis Auziņš – jau šobrīd ir starp pasaulē atzītākajiem zinātniekiem kvantu algoritmu un kvantu sensoru izstrādē.

Savukārt kvantu komunikāciju jomā, veidojot drošu kvantu sakaru tīklu Latvijā, aktīvi darbojas Evijs Taube, Leo Trukšāns no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurģis Poriņš, uzņēmums “Tet”, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta zinātnieki. Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs guvis starptautisku atpazīstamību kvantu nanoelektronikas jomā.