Augumā sīciņajam Robertam skolā nepatika, vairāki klasesbiedri viņu izsmēja, izteica aizskarošas piezīmes, tāpēc vidusskolu viņš pabeidza tālmācībā. Nekas viņu īpaši neinteresēja, mācīties nepatika, un arī uz strādāšanu nebija nasks. Vecāki gaidīja, kad viņš pats sapratīs, ko tālāk darīt, izlems, kur strādāt vai mācīties, bet laiks gāja, un Roberts nedarīja neko. Ir jau pagājuši vairāki gadi kopš skolas beigšanas, puisis neoficiāli strādā gadījuma darbus un īsti nezina, kā sakārtot savu dzīvi.