Krievija turpinās apdraudēt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību, uzsvērts NBS darbības plānā

Tas nozīmē, ka drošības situācija reģionā vidējā termiņā un ilgtermiņā saglabāsies saspringta un Krievija turpinās apdraudēt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību.

"Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības vidi Latvijā un Eiropā, un neapšaubāmi agresorvalsts Krievija turpinās būt nedemokrātiska un naidīgi noskaņota valsts - mums nav pamata domāt citādāk," paziņojumā presei norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Plāns nosaka ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības vīziju atbilstoši aktuālajam apdraudējuma līmenim un potenciālajām izmaiņām.

Lai nodrošinātu Latvijas bruņoto spēku maksimāli ātru attīstību, plānā ir paredzēts līdz 2027.gadam aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā jau šobrīd veiktos papildu ieguldījumus aizsardzībā, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas un stiprinātu austrumu robežu, Latvija savā aizsardzībā faktiski jau 2023.gadā ieguldīja un arī šogad ieguldīs vairāk nekā 3% no IKP. Nākamajos 12 gados NBS attīstībā tiks veiktas investīcijas nepilnu septiņu miljardu eiro apmērā, savukārt infrastruktūras attīstībai tiks paredzēts viens miljards eiro.

NBS spēju kontekstā attīstības plāns identificē sešas galvenās attīstības prioritātes, proti, bruņoto spēku nodrošinājuma stiprināšana, pretkuģu raķešu sistēmu iegāde, pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, netiešās uguns atbalsts, iekļaujot "Himars" platformas un pašgājēja artilērijas sistēmu iegādi, kājnieku kaujas mašīnu iegāde un bezpilota lidaparātu sistēmu attīstīšana.

Lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmās sekundes, NBS attīstības plānā kā atsevišķa prioritāte ir izvirzīta Austrumu robežas stiprināšana sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, veidojot Baltijas aizsardzības līniju.

Tāpat būtisks elements plānā ir militārās infrastruktūras attīstība, īpaši militārā poligona "Sēlija" izveide, nodrošinot vietu Latvijas karavīru, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīru, un sabiedroto spēku kaujas gatavības mācībām, un nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikumus.

Saskaņā ar plānu tiks veikta miera laika NBS skaitliskā sastāva palielināšana līdz 31 000 aktīvā dienesta karavīru un 30 000 rezerves karavīru. Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.

Vienlaikus NBS attīstības plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā, kam nākamo četru gadu laikā plānots izlietot 32 miljonus eiro.

Detalizēts aprēķins liecina, ka vidējā termiņā līdz 2028.gadam ir paredzētas vērienīgas investīcijas NBS attīstībā. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu NBS kaujas spēju un ugunsjaudas celšanu, turpmāko četru gadu periodā īpaši apjomīgas būs investīcijas NBS kaujas spēju un kaujas atbalsta spēju attīstībā.

Slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstībā tiks investēti 650 miljoni eiro, kas ļaus aizsargāt Latvijas teritoriju, iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no pretinieka droniem, helikopteriem, lidmašīnām, raķetēm un citiem gaisa apdraudējuma veidiem, ar kādiem šodien saskaras Ukrainas aizstāvji. Jaunu kājnieku kaujas mašīnu iegādei tiks atvēlēti 250 miljoni eiro, kas palielinās Sauszemes spēku mobilitātes spējas un ugunsjaudu.

80 miljoni eiro tiek paredzēti dažāda pielietojuma jaunākās paaudzes bezpilota lidaparātu sistēmu ieviešanai NBS bruņojumā.

Netiešās uguns atbalsta spēju attīstībā tiks ieguldīti 300 miljoni eiro - tas ietver gan tālās darbības raķešu sistēmu "Himars", gan jaunu riteņu pašgājējartilērijas sistēmu iegādi. NBS apgādes sistēmas pilnveidošanā, tostarp materiāltehnisko līdzekļu - munīcijas, pārtikas un degvielas - krājumu izveidē, tiks ieguldīti 500 miljoni eiro, teikts plānā.

Savukārt atbalstošo spēju - kaujas inženieros, komandvadībā, kiberaizsardzībā, medicīnas atbalstā, aizsardzībā pret masu iznīcināšanas ieročiem un stratēģiskās komunikācijas attīstībai - turpmākajos četros gados paredzēti 200 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, atsevišķa prioritāte NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā būs Latvijas austrumu robežas militāri tehniskā nostiprināšana, kam tiks paredzēti 303 miljoni eiro.

Plānā ir paredzēts turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu sniegšana. Atbalsta nodrošināšanai katru gadu plānots novirzīt 0,25% no IKP, kas šogad būs aptuveni 112 miljoni eiro.

Pēc Sprūda teiktā, Latvijai ir jābūt gatavai jebkuram scenārijam un tuvākajos gados mērķtiecīgi jāattīsta savas militārās spējas un infrastruktūra, kā arī jākāpina cilvēkresursi NBS. Svarīgs esot arī Latvijas atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un pašmāju militārās industrijas attīstība.

Valdības apstiprinātajā plānā turpmākajiem 12 gadiem ir izvīti reāli mērķi, kuru sasniegšanai aizsardzības nozare jau ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus, uzsvēris aizsardzības ministrs.

Plāns ir bāzes instruments, kas nosaka balansu starp nepieciešamo valsts aizsardzībai un valsts spēju to finansiāli realizēt. Šis plāns ir viens no trijiem valsts aizsardzības plānošanas dokumentiem, kas ietver arī valsts aizsardzības operatīvo plānu un spēju katalogu, tāpēc šī plāna apstiprināšana ir būtiska tālākam plānošanas procesam, norādījis NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.