Kāds kolagēns vajadzīgs locītavām un kādās devās tas jālieto

Kāda ir kolagēna vieta organismā?

Kolagēns ir olbaltumviela, kas atrodas it visur organismā – muskuļaudos, cīpslās, saitēs, sirds vārstuļos, locītavās, ādā, matos un citviet. Kopumā ir zināmi 26 kolagēna veidi, no kuriem galvenie ir I, II un III tipa kolagēni. Runājot tieši par locītavu veselību, svarīgi zināt, ka visas locītavu veidojošās struktūras satur kolagēnu. Vienīgā locītavas sastāvdaļa, kas pati no sevis neatjaunojas, ir skrimslis. Tieši bojāts skrimslis rada vislielākos kustību ierobežojumus un sāpes.

Deviņdesmit procenti skrimšļa sastāv no II tipa kolagēna un tikai 10 procentus veido I tipa kolagēns. Tātad – lai atgūtu skrimšļa stabilitāti, funkciju un apjomu, īpaši nepieciešams II tipa kolagēns.

Taču II tipa kolagēns pieejams divos veidos: līdz šim plaši zināmais hidrolizētais un jaunās paaudzes nedenaturēts jeb natīvais kolagēns. Kāda ir atšķirība?

Hidrolizēto II tipa kolagēnu iegūst, kolagēna lielo molekulu sašķeļot peptīdos, tomēr hidrolīzes procesā, apstrādājot kolagēna molekulu ar siltumu, tiek izmainīta tā dabiskā struktūra. Savukārt nedenaturētais jeb natīvais kolagēns šo struktūru saglabā, jo tiek apstrādāts minimāli. Pateicoties tam,

natīvais kolagēns sniedz ilgstošu pretiekaisuma efektu, labāk palīdzot sāpju mazināšanā, kavējot skrimšļa noārdīšanos un veicinot ceļa locītavas kustību apjoma atgūšanu.

Iespējams, sākot lietot nedenaturēto kolagēnu, kādu laiku būs nepieciešams papildus lietot pretiekaisuma medikamentus, bet vēlāk bez tiem varēs iztikt. Jo ilgāk cilvēks lieto natīvo II tipa kolagēnu, jo labāks pretiekaisuma efekts, un tas ir ārkārtīgi būtiski, ārstējot tādas saslimšanas kā artrīts, deformējoša artroze, kad vietām skrimslis ir nodilis līdz pat kaulam, radot lielas sāpes.

Vai ķermenis neražo kolagēnu pietiekamā daudzumā?

Cilvēka organisms kolagēnu sintezē pats, taču ar gadiem organisma spējas saražot nepieciešamo kolagēna daudzumu sarūk, turklāt tā kvalitāte ir zemāka un tas ātrāk sadalās nekā jaunībā. Cilvēka organisms ir gudrs – vispirms esošais kolagēns tiek novirzīts uz dzīvībai svarīgiem orgāniem, piemēram, uz sirds vārstuļiem, tāpēc locītavām, ādai, matiem sāk pietrūkt šīs tik svarīgās olbaltumvielas. Šī iemesla dēļ

iesaka papildus lietot kolagēnu jau aptuveni no 35 gadu vecuma.

Bieži vien dzirdām sūdzības par stīvumu – pēc ilgākas sēdēšanas, no rīta pieceļoties. Tas jau ir rādītājs, kad der aizdomāties: vai nav pienācis tas brīdis, lai palīdzētu savam balsta-kustību aparātam?

Kam savā praksē iesakiet lietot kolagēnu?

Ģimenes ārsta praksē mēs ļoti bieži – praktiski katru dienu – saskaramies ar sūdzībām par sāpēm locītavās, mugurā, kas parasti nav saistītas jau ar noteiktu diagnozi. Tie var būt dažādu profesiju pārstāvji, arī sportisti, kam ikdienā mēdz būt fiziskā pārslodze un tāpēc vajadzētu atbalstīt balsta-kustību sistēmu.

Kolagēns svarīgs visiem, kam ir palielināta fiziskā slodze, tas ir būtisks pie traumām, lai organisms varētu ātrāk atjaunoties.

Arī cilvēkiem, kas cieš no liekā svara, jārēķinās, ka svars rada milzīgu slodzi uz locītavām. To var salīdzināt ar 30–50 kg smaga maisa vai somas nēsāšanu līdzi ikdienā. Liekā svara ietekmē locītavu spraugas kļūst mazākas, un kustību laikā skrimslis cieš no fiziskas berzes, tāpēc tas kļūst arvien plānāks. Tāpat kolagēns ir liels atbalsts locītavu slimību – artrīta, podagras, artrožu – pacientiem.

Vai II tipa kolagēns palīdz pret sāpēm locītavās?

Kad cilvēkam attīstās sāpes, visbiežāk, tas ir rezultāts iekaisumam. Tie, kas jutuši locītavu sāpes – vai nu tās pārslogojot, vai traumējot – zina, ka sāpes un iekaisums mazinās lēnām, pat lietojot pretsāpju preparātus.

II tipa kolagēns ir īpaši nepieciešams, lai mazinātu iekaisumu.

Kas ir labāk – lietot ilgtermiņā pretsāpju zāles, kas nemaz nav tik veselīgi mūsu organismam, vai arī lietot jau pārbaudītas, ar zinātniskiem pētījumiem pierādītas vielas kaulu, locītavu, kustību aparāta veselībai, kurām arī piemīt tas ilgstošais pretiekaisuma efekts? Protams, mēs nepanāksim to efektu vienas divu dienu laikā, tam ir vajadzīgs kursa lietošanas režīms – visbiežāk tie ir vairāki mēneši, bet rezultāts galu galā noteikti ļaus par sevi priecāties.

Kuras aktīvās vielas vajadzētu papildus uzņemt locītavu veselībai?

Balsta-kustību aparātam bez kolagēna nepieciešams arī citas uzturvielas:

• Magnijs uztur elektrolītu līdzsvaru, tam ir milzīga nozīme arī kaulu veselībā, jo kauliem tik ļoti nepieciešamo kalcija līmeni palīdz regulēt tieši magnijs;
• B6 vitamīns, kas nereti iet rokrokā ar magniju, piedalās kolagēna sintēzē;
• D vitamīns ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, tas veicina kalcija uzsūkšanos, un, runājot par skrimšļu veselību, nodrošina skrimšļu šūnu hondrocītu darbību;
• C vitamīns ir būtisks locītavas somiņai, saitēm, cīpslām un skrimslim. Tas pastiprina ar uzturu uzņemtā kolagēna uzsūkšanos, pasargā kolagēnu no oksidēšanās. II tipa kolagēns kombinācijā ar C vitamīnu veicina brūču dzīšanu un audu atjaunošanos.

Protams, varam atsevišķi pirkt, atsevišķi lietot šīs visas vielas – tad gan būs sauja ar šiem preparātiem. Taču šobrīd mūsu farmācijas nozare spēj realizēt to, ka visas tās vielas ir savienotas vienā nelielā kapsulā, kuru daudz ērtāk uzņemt un kas sniedz pārliecību, ka vajadzīgās vielas ir faktiski saņemtas, turklāt optimālā devā.

Kādā devā jālieto natīvais II tipa kolagēns?

Jaunās paaudzes natīvo kolagēnu nevajag lietot tik lielā devā, kādā lieto hidrolizēto, pilnīgi pietiek ar 40 mg dienā.

MAGNEFlex jālieto pa 1 kapsulai 2 reizes dienā, tādējādi tiks sasniegta šī diennakts deva. Svarīgi dzert 1 kapsulu 2 reizes dienā, jo katra kapsula satur 150 mg magnija, kas ir maksimālā magnija deva, ko vienā reizē organisms spējīgs uzsūkt. Ja magnija deva ir lielāka, pārējais tiek vienkārši izvadīts ar urīnu vai izkārnījumiem.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.