Vai izmaiņas ilggadējā "petrodolāra" sistēmā varētu iedragāt "zaļās" valūtas dominējošo pozīciju pasaulē? Jau pusgadsimta garumā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir pārdevušas Saūda Arābijai modernus ieročus, savukārt karaliste ir denominējusi naftas tirdzniecību dolāros. Taču šobrīd, kad Saūda Arābija atklāti apsver iespēju naftas pārdošanas cenas noteikt citās valūtās, parādās runas, ka šī vienošanās varētu pajukt.

Spekulācijas par to, ka Saūda Arābijas monarhija pārskatīs savu naftas cenu politiku un pat atteiksies no vienošanās "petrodolāri pret drošību", joprojām nav apstiprinājušās. Taču nav noslēpums, ka Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Selmāns (plaši pazīstams kā MBS) un ASV amatpersonas risina sarunas par plašāku aizsardzības paktu, kam būs plaša mēroga ģeopolitiskā ietekme.

Šī visaptverošākā nolīguma mērķis ir oficiāli nostiprināt savstarpējās aizsardzības saistības, piešķirt ASV piekļuvi Saūda Arābijas teritorijai, aizliegt Ķīnas militāro bāzi Saūda Arābijā, normalizēt Saūda Arābijas un Izraēlas attiecības un sniegt atbalstu Saūda Arābijas civilajai kodolprogrammai.

Tā kā līgums tika izstrādāts pirms 2023. gada 7. oktobra, daudzi vadošie ASV politikas veidotāji uzskata, ka noteikums par Saūda Arābijas un Izraēlas diplomātisko attiecību normalizēšanu ir motīvs "Hamās" uzbrukumam Izraēlai.