Lielbritānijas ģenerālštābs: Krievija riskē zaudēt piecus gadus un 1,5 miljonus vīru, lai sasniegtu "minimālos mērķus" Ukrainā (29)

Papildus dzīvā spēka zaudējumiem Krievijas armija zaudēs militāro aprīkojumu “neizsakāmu miljardu dolāru vērtībā”, piebilda ģenerālis, uzstājoties RUSI Sauszemes kara konferencē. Vokers sacīja, ka viņam nav saprotams, kā karš Ukrainā varētu būt izdevīgs Krievijai.

Vienlaikus viņš atzina, ka arī Ukrainas armija militārajā konfliktā ar Krieviju cieš lielus zaudējumus. “Ilgstošā karā nav uzvarētāju. (..) Tā ir totāla postīšana un zaudētas paaudzes abām pusēm,” laikraksts “Bild” citē viņa teikto.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija iepriekšējā dienā paziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma Ukrainā ir zaudējusi 550 000 karavīru. Ministrija uzskata, ka Vladimiram Putinam būs nepieciešami pieci gadi, lai armiju atjaunotu līdz 2022. gada februāra stāvoklim, un vēl pieci gadi, lai “izlabotu trūkumus”, ko atklājis karš.

Saskaņā ar britu izlūkdienestu datiem maijs un jūnijs bija vieni no nāvējošākajiem mēnešiem Krievijas armijai sakarā ar jaunas frontes atvēršanu Harkivas reģionā un ofensīvas pastiprināšanos Donbasā. Divos mēnešos Krievijas bruņotie spēki zaudēja 70 000 kaujinieku, nesasniedzot nekādus nopietnus ieguvumus.

Oficiāli Aizsardzības ministrija jau ilgu laiku nav atklājusi zaudējumu skaitļus. Tomēr jūnija sākumā Putins tos pirmo reizi pieminēja. Pēc viņa teiktā, Krievijas armijas zaudējumi ir aptuveni 10 000 karavīru mēnesī jeb 270 000 karavīru 27 kara mēnešos, no kuriem 135 000 ir nogalināti.

Šīs aplēses aptuveni sakrīt ar ASV izlūkdienesta datiem, kas ziņoja, ka līdz 2023. gada beigām Krievijas armija Ukrainā būs zaudējusi aptuveni 120 000 kritušo karavīru. Līdzīgu skaitli maija sākumā minēja arī Francijas ārlietu ministrs Stefans Sežurē, kurš apgalvoja, ka ir nogalināti 150 000 Krievijas karavīru.

Tikmēr Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Kremļa vēlamais variants kara izbeigšanai Ukrainā ir “miera process”. “Krievija nekad nav atteikusies no miera procesa, un mēs joprojām esam tam gatavi. Mūsu uzdevums ir nodrošināt drošību gan mums, gan nākamajām paaudzēm. Protams, miera process ir vēlams,” viņš sacīja 24. jūlijā.

Arī Kijiva ir sākusi runāt par iespēju konfliktu izbeigt mierīgā ceļā. Piemēram, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sarunā ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji sacīja, ka Ukraina ir gatava “racionālām” sarunām ar Krieviju par kara izbeigšanu. “Ukrainas puse vēlas un ir gatava risināt dialogu un sarunas ar Krievijas pusi. Protams, sarunām jābūt racionālām un ar praktisku nozīmi, tām jābūt vērstām uz taisnīga un ilgstoša miera panākšanu,” sacīja diplomāts.

Vans Ji atbildēja, norādot, ka gan Maskava, gan Kijiva “dažādā mērā” ir paudušas gatavību risināt sarunas. “Lai gan apstākļi un iespējas tam vēl nav nobriedušas, mēs atbalstām visus centienus, kas veicinās mieru, esam gatavi turpināt konstruktīvi darboties, lai panāktu pamieru un atsāktu sarunas,” viņš uzsvēra.

Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļāva sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. “Būsim godīgi, ja mēs vēlamies izbeigt karu, un mums ir visi spēki, lai to izdarītu, un, ja pasaule apvienosies ap Ukrainu, - nu, nu, mēs runāsim ar tiem, kas Krievijā visu izlemj,” - skaidroja Ukrainas prezidents. Viņš piebilda, ka karš ir jāizbeidz pēc iespējas ātrāk.

Jūnija vidū Vladimirs Putins pirmo reizi izvirzīja savas prasības sarunu sākšanai: Rietumiem jāatceļ starptautiskās sankcijas pret Krieviju, savukārt Kijivai jāatsakās no iestāšanās NATO un jāizved savi karavīri no četriem Krievijas okupētajiem reģioniem: Hersonas, Zaporižjes, Doņeckas un Luhanskas. Putins arī pieprasīja Ukrainas “denacifikāciju” un neitrālas, no kodolieročiem brīvas valsts statusu. Zelenskis šos nosacījumus noraidīja, nosaucot tos par kārtējo ultimātu.