Centrālāzijas valstu bankas masveidā atsakās pieņemt maksājumus no Krievijas (4)

Saskaņā ar pārskatu datiem jūlijā Centrālāzijas bankās noraidīto maksājumu īpatsvars pieauga līdz 30 procentiem, bet vidējais darījumu veikšanas laiks palielinājās par 15 procentiem – līdz divām nedēļām.

Šāda situācija skaidrojama ar stingrāku prasību ievērošanu – bankas pieprasa arvien vairāk papildu dokumentu un paskaidrojumu, tostarp datus par uzņēmumiem, to dibinātājiem, klientiem, līdzekļu avotiem un darījumu detaļām, norāda PEC finanšu direktors Romāns Romaševskis.

Viņš precizēja, ka problēmas ir saasinājušās 2024. gada otrajā ceturksnī un rodas pat maksājumos attiecīgo valstu valūtās. “Tā kā pieejas nav vienotas un nav skaidru algoritmu, finanšu organizācija var pieņemt jebkādu lēmumu par maksājuma veikšanas iespēju – bez detalizēta skaidrojuma par iemesliem,” skaidroja Romaševskis.

Vienā un tajā pašā bankā maksājums par nelielu preču partiju 10 000 ASV dolāru vērtībā var būt veiksmīgs, bet 50 000 ASV dolāru vērts darījums var tikt atcelts, apstiprina Tatjana Aleksejeva, Logita Trade izpilddirektore.

“Visvairāk problēmu rodas, norēķinoties par precēm caur Vidusāzijas bankām uz citām valstīm, tostarp Ķīnu,” saka Anna Fomičeva, Digital Foreign Economic Activity dibinātāja.

Pārrobežu pārskaitījumu formāts mainās ar katru dienu, un uzņēmumi saskaras ar grūtībām, tostarp pieaug pārskaitījumu atmaksu un atteikumu skaits, norāda maksājumu agregators CDEK Pay. Grūtības ar pārskaitījumiem uz Vidusāzijas bankām apstiprināja arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera un biznesa organizācija “Opora Rossii”.

Bankas savu rīcību pamato ar to, ka nevēlas “nonākt grūtībās” saistībā ar ASV sankcijām, sacīja “Opora Rossija” starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Dunajevs.

Krievijai problēmas ar starptautiskajiem maksājumiem sākās 2023. gada beigās, kad ASV prezidents Džo Baidens pilnvaroja ASV Finanšu ministriju piemērot sekundārās sankcijas kredītiestādēm par sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, kuriem piemērotas nepietiekamas sankcijas, un palīdzību Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Pēc tam Turcijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Ķīnas bankas sāka atteikties pieņemt maksājumus no Krievijas. Jūnijā ASV paplašināja šo mehānismu, iekļaujot Krievijas militāri rūpnieciskās bāzes definīcijā visas Krievijas sankcijām pakļautās struktūras, tostarp bankas. Sankcijas tika noteiktas arī Maskavas biržai. Sakarā ar valūtas tirdzniecības slēgšanu Krievijā tika apgrūtināta nacionālo valūtu – Turcijas liras, Kazahstānas tenges, AAE dirhama un Ķīnas juaņas – aprite.