"Rail Baltica" izmeklēšanas komisija saskata problēmas jau sākotnējos projekta aprēķinos (3)

Šajā analīzē projekta kopējās prognozētās izmaksas bija 5,8 miljardi eiro.

"Ernst&Young Baltic" partneris Nauris Kļava sēdē norādīja, ka izmaksu aplēses auditorkompānija neveica. "Aplēses ieguva no Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" akcionāriem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, un tās balstījās uz inženieru aplēsēm," sacīja Kļava.

Kulbergs uzsvēra, ka tolaik analīzē bija norādīts, ka "Rail Baltica" izmaksas par vienu kilometru būtu 7,1 miljons eiro, kamēr citās Eiropas valstīs šādos projektos nebija lētāki varianti par 15 miljoniem eiro, kas ir divreiz dārgāk.

Kļava atkārtojās, ka izmaksu aplēses veica inženieri, kas bija atsevišķi projekti katrā no Baltijas valstīm, uzsverot, ka pārvērtēt izmaksas nebija auditorkompānijas uzdevums.

"Latvijā Satiksmes ministrija (SM) bija iepirkuma pasūtītājs, kur bija tehniskie risinājumi un izmaksas, tāpēc nebija uzdevuma un pamata apšaubīt šo inženieru paveikto darbu," papildināja Kļava.

Savukārt Kulbergs uzsvēra, ka tas ir svarīgs punkts, jo šo dokumentu izmanto kā fundamentālu piemēru, uz kuru tiek balstīti valsts un politiskie lēmumi, tādēļ Kulbergs aicināja atrast šo dokumentāciju un nodot komisijai, precizējot, kas šos datus iedeva un iesniedza, uz ko tika balstītas šīs aplēses. Arī Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) pauda izbrīnu, kā analīzē var nepievērst uzmanību izmaksām.

Kļava skaidroja, ka vairākas inženieru komandas strādāja visās trijās valstīs, kur notika inženiertehniskā izpēte, kā rezultātā tika iesniegti dati. Arī bijusī AS "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa papildināja, ka šī izmaksu specifikācija bija ļoti vienkārša - sliežu platums, cik būs tuneļi, ātrums un citi kritēriji.

"Tā nebija grāmata ar pieņēmumiem. Tie bija maksimāli desmit parametri, uz ko inženieri balstījās," piebilda Rubesa.

Deputāti teica, ka šos datus vajadzēja apšaubīt.

Komentējot to, kas ir veicinājis būtisko projekta sadārdzinājumu, Kļava sacīja, ka tā ir inflācija, precīzākas aplēses tehniskajiem risinājumiem, projekta izmaiņas pēc būtības jeb tvērums. Atskatoties uz veikto analīzi, viņš sacīja, ka vajadzēja lielāku uzmanību pievērst kapitālieguldījumu izmaksām, kā arī uzstāt uz skaitļu atkārtotu pārbaudīšanu.

Kulbergs sacīja, ka tas ir liels pārsteigums, ka auditorkompānija vienkārši pieņēma datus, kas tiek nodrošināti. Savukārt tiem, kas nodrošināja šos datus, tika iesniegts, viņaprāt, "bērnišķīgs tvērums".

Tāpat sēdē tika apspriesti projekta uzraudzības jautājumi. Rubesa vērsa uzmanību uz to, ka sākumā tika izveidots uzņēmums "RB Rail", kas bija viens projekta ieviesējs, tomēr vēlāk tika nolemts, ka katrā valstī būs vēl trīs nacionālie ieviesēji. Latvijā tā ir SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

"Tas radīja būtisku projekta sadārdzinājumu," pauda Rubesa.

Viņa aicināja komisiju saprast, kurā brīdī šis projekts finansiāli "nogāja no sliedēm".

Nākamā sēdē plānota 31.jūlijā plkst.10.30.

Jau ziņots, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts opozīcijas deputāts Kulbergs.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.