Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktā aptauja liecina, ka to ukraiņu skaits, kuri iebilst pret teritoriālu piekāpšanos Krievijai apmaiņā pret mieru, turpina samazināties. Jūlijā tas bija 55%, bet decembrī – 74%.
Pat Zelenskis pirmo reizi kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma izteica vēlmi risināt sarunas ar Krieviju, uzsverot, ka Maskavai vajadzētu nosūtīt delegāciju uz nākamo pasaules miera samitu, kas gaidāms novembrī.
Taču Podoļaks uzskata, ka vienošanās tagad tikai aizkavēs vēl lielāku vardarbību nākotnē.
“Jā, tā var būt konflikta iesaldēšana uz noteiktu laiku. Bet tas nozīmē, ka Krievijas Federācija strādās pie savām kļūdām un atjaunos savu armiju,” viņš teica. “Agresorvalsts nav ieradusies Ukrainā, lai parakstītu miera līgumu. Tās ir muļķības!”
Ilgtermiņa mieru, kas būtu izdevīgs Ukrainai, nodrošinātu pastāvīga Krievijas militārās varas samazināšanās, ko varētu panākt ar “trim instrumentiem”, kurus bieži piemin Zelenskis: lielāku militāro atbalstu, efektīvākām ekonomiskajām sankcijām un diplomātisko spiedienu, lai izolētu Krieviju.
Tikai dažas valstis pavērsienus ASV prezidenta vēlēšanās vēro tik uzmanīgi kā Ukraina. Taču Zelenskis ir pārliecināts, ka viņa valdība ir nodibinājusi labas attiecības ar abām ASV vēlēšanu pusēm, sacīja Podoļaks.
“Ukrainai ir labas attiecības... gan ar Republikāņu partiju, gan ar Demokrātu partiju,” viņš skaidroja. “Runa nav par personīgām attiecībām, tikai par kandidātu un līderu līmeņiem. Tas ir jautājums par institucionālajām attiecībām starp ASV partijām un Ukrainas partijām un institūcijām.”