Brīnumi pēc lietota auto iegādes, grauzēji motortelpā – neparastākās lietas, ar ko saskaras diagnostikas veicēji

Iespējams, noderīgākā pārbaude – pilna auto vizuāla diagnostika

Lai mūsdienu auto kalpotu ilgāk, drošāk un nepatīkamu pārsteigumu būtu mazāk, M. Musatovs iesaka periodiski veikt auto diagnostiku.

"Viena no populārākajām ir pilna auto vizuāla diagnostika – tajā ir ritošās daļas pārbaude, kā arī dažādu agregātu vizuāla pārbaude, tāpat tiek iekļauta arī kondicionēšanas sistēmas darbības, loga slotiņu, ārējo apgaismojumu, tehnisko šķidrumu līmeņa pārbaude, kā arī virsbūves stāvokļa novērtējums," skaidro autoservisa vadītājs.

"MM Service", kas ir reģistrējies arī viena no Latvijas lielāko autorezerves daļu tirgotāja un piegādātāja "Inter Cars" attīstītajā uzticamo autoservisu platformā "Motointegrator.lv", vadītājs Musatovs piebilst, ka šādas pārbaudes vislabāk būtu veikt divas reizes gadā – pirms un pēc ziemas sezonas. "Veicot šādu diagnostiku, var viegli saprast un kontrolēt sava auto tehnisko stāvokli," piebilst servisa pārstāvis.

Visbiežāk Latvijā pārbauda ritošo daļu

"Viens no vispopulārākajiem diagnostikas veidiem, ko pieprasa auto īpašnieki, ir ritošās daļas pārbaude," stāsta Musatovs. Viņš skaidro arī iemeslus – nereti autovadītājs pats saklausa kādus grabošus, čīkstošus, gaudojošus trokšņus, kuriem normālā situācijā nevajadzētu būt, un tas liek doties uz autoservisu padziļinātākai pārbaudei, ko jau veic speciālisti.

Otrs Latvijā populārākais diagnostikas veids ir diagnostika ar datoru. "Mūsdienu automašīnas ir diezgan bagātīgi aprīkotas ar elektroniskām sistēmām. Ja kāda no šīm sistēmām iziet no ierindas, kontrolpanelī saņemsiet paziņojumu, ka nepieciešams servisa apmeklējums," stāsta "MM Service" pārstāvis, piebilstot, ka tad servisā, arī izmantojot attiecīgu aprīkojumu, šīs padziļinātākās pārbaudes tiks veiktas.

"Savukārt, trešais populārākais diagnostikas veids ir bremžu sistēmas pārbaude. To veikt nereti rosina kāda vibrācija, čīkstoša skaņa bremzēšanas brīdī, kas mudina automašīnas īpašniekam doties uz diagnostiku. Nereti arī pats autovadītājs pamana, ka kāds no auto riteņiem sāk pastiprināti karst," stāsta Musatovs.

Diagnostikas, ko veic mazāk, bet kas būtu noderīgas

"Es varētu ieteikt vēl dažas no sistēmu pārbaudēm - regulāra diagnostika palīdzētu laicīgi reaģēt uz kādu briestošu problēmu un tādā veidā izvairīties no lielākām izmaksām," stāsta "MM Service" vadītājs, skaidrojot, ka pie šīm ieteicamajām pārbaudēm noteikti pieder akumulatora diagnostika, kondicionēšanās sistēmas pārbaude, kā arī izplūdes gāzu pārbaude.

"Piemēram, kondicionēšanas sistēmas pārbaudi var veikt ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Nereti cilvēki domā, ka tā ir paredzēta tikai, lai mazinātu karstumu, taču tās otra funkcija ir arī mitruma savākšana no auto salona, kas ātrāk "atbrīvo" aizsvīdušos logus," stāsta eksperts.

"Savukārt, runājot par izplūdes gāzēm, – ja autovadītājs konstatē, ka tās pastiprināti izdalās vai ko citu "aizdomīgu", tad, neko nedarot – ignorējot šos signālus, var iedzīvoties ļoti lielos izdevumos, jo šo sistēmu pilnīga nomaiņa ir diezgan līdzekļus prasošs pasākums," pauž Musatovs.

Pārsteigumi un kuriozi

Lielākie pārsteigumi, ko auto īpašnieki ir piedzīvojuši, veicot spēkrata diagnostiku, nereti ir saistīti ar lietotu auto iegādi un to, ka iepriekšējais īpašnieks ir noklusējis vai varbūt nav zinājis par kādām nopietnākām likstām, kas automašīnai piemīt un kas nav acīm redzamas bez padziļinātākas diagnostikas.

"Dažkārt gadās arī pa kādam kuriozam, kurš nepavisam nešķiet smieklīgs auto īpašniekiem, kam vēlāk jāsaskaras ar sekām – piemēram, veicot diagnostiku, atklājas, ka spēkrata motortelpā ir iemitinājies kāds grauzējs, kas tur jau labu laiku nodarbojas ar elektroinstalācijas vadu graušanu," stāsta eksperts.