Apinis atstāj darbu Veselības ministrijā, par iemeslu minot atšķirīgo attieksmi pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju (7)

Viņš norāda, ka sākotnēji sadarbība ar ministru esot bijusi ļoti veiksmīga, un arī sabiedrības veselības jautājumos viedokļi esot bijuši identiski, tomēr pēdējo divu mēnešu laikā neesot izdevies ar ministru parunāties, paust savu viedokli. "Padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams," viņš uzsvēra.

Kā galveno iemeslu nevēlēšanai strādāt kopā ar ministru Apinis minēja atšķirīgo attieksmi pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Viņš norādīja, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija šobrīd nav pieļaujama sabiedrības drošības un veselības dēļ. Viņaprāt, dekriminalizācija ar lielāko varbūtību palielinātu narkotiku pieejamību un lietošanu, jo cilvēki to uztvers kā mazāku risku.

"Dekriminalizācija palielinās narkotiku lietošanas izraisītu veselības problēmu, piemēram, atkarības, pārdozēšanas un psihisku traucējumu izplatību. Kā jau iepriekš uzsvēru - ilgstoša narkotiku lietošana kā likums izraisa nopietnas veselības problēmas, un dekriminalizācija veicinās šo problēmu izplatību," uzsvēra Apinis.

Viņš atzīmēja, ka no sabiedrības drošības viedokļa dekriminalizācija palielinās ar narkotikām saistītu noziedzību, piemēram, narkotiku tirdzniecību un izplatīšanu. Dekriminalizācija veicinās sociālo normu un vērtību degradāciju, īpaši jauniešu vidū, un samazinās atbildības sajūtu pret narkotiku lietošanu.

"Ja dekriminalizācijas atbalstītāji uzsver, ka tā samazinās tiesu un cietumu sistēmu izmaksas, tad jebkurā gadījumā pieaugošas veselības aprūpes un rehabilitācijas programmu izmaksas pārsniegs šos ietaupījumus. Pieaugoša narkotiku lietošana samazinās darba produktivitāti un palielinās bezdarbu, kas negatīvi ietekmēs ekonomiku," skaidroja Apinis.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija ir pretrunā ar sabiedrības normatīvajām vērtībām un morālajiem standartiem, tā var nosūtīt nepareizu signālu jauniešiem par narkotiku lietošanas pieņemamību, potenciāli veicinot tās izplatību jaunākās paaudzes vidū. Latvijā nav pietiekami attīstītas infrastruktūras un resursu, lai efektīvi pārvaldītu dekriminalizācijas sekas, piemēram, ārstēšanas un rehabilitācijas programmas. Ja narkotiku lietošana tiktu dekriminalizēta, nelegāla narkotiku tirdzniecība turpināsies, un to būs daudz grūtāk kontrolēt, pauda Apinis.

Veselības ministra ārštata padomnieks atsaucas uz Krimināllikuma 254.pantu, kas paredz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, ja tā labprātīgi par to ziņojusi vai nodevusi.

"Patiesībā tas ir labs un demokrātisks krimināllikuma pants, kas ir atbilstošs Latvijas pašreizējai situācijai - sliktai veselības pratībai, nepietiekamai iespējai ārstēt un rehabilitēt narkoloģiskos pacientus. Šis pants ļauj policijai cīnīties ar narkotiku izplatītājiem," sacīja Apinis.

Kā vēstīts, Veselības ministrija akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti. Veselības ministrija to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.

Iepriekš "Jauno vienotību" pārstāvošā Ministru prezidente Evika Siliņa atzina, ka atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Tāpat ieceri atbalsta valdībā pārstāvētā partija "Progresīvie", kā arī iekšlietu resors.