Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Vētras seku likvidēšanai pašvaldības varēs pieprasīt valsts budžeta līdzekļus

Raksta foto
Foto: Jānis Škapars / TVNET GRUPA

Vētras seku likvidēšanai pašvaldībām būs iespēja pieprasīt valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ministrija norāda, ka ir saziņā ar pašvaldību vadītājiem Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un Jelgavā, kuras stiprās lietavas un vētra skāra visvairāk. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa izsaka pateicību pašvaldībām un visiem atbildīgajiem dienestiem par aktīvu iesaisti dabas stihijas seku likvidēšanā.

Pēc operatīvas postījumu seku novēršanas VARAM aicina pašvaldības kopā ar iedzīvotājiem apzināt dabas stihijas radītos zaudējumus savā teritorijā. Iedzīvotājus lūdz veikt arī fotofiksāciju postījumu vietās, ja tas neapdraud viņu drošību.

VARAM arī atgādina, ka pašvaldībām ir iespēja sniegt pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tas gan nenozīmē, ka valsts segs visas postījumu novēršanas izmaksas.

Pieprasot līdzekļus cietušajam objektam, kas nav apdrošināts, valsts pozitīva lēmuma gadījumā var piešķirt 70% no nepieciešamā finansējuma, bet 30% būs jānodrošina no pašvaldības budžeta, savukārt apdrošinātiem objektiem pašvaldības līdzfinansējums būs vien 25% no nepieciešamām izmaksām, un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

VARAM piebilst, ka, ja kopējās izmaksas pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, tad Ministru kabinets var lemt par citiem atbalsta nosacījumiem, tai skaitā citiem pašvaldības nodrošināmā līdzfinansējuma apmēriem un atbalstāmajiem izdevumiem, piemēram, izdevumi koku zāģēšanai un aizvākšanai.

Papildus pašvaldība līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" var pieprasīt to pašvaldības izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Šādos gadījumos pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā, bet lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10% apmērā.

Arī līdz šim pašvaldībām bija iespēja krīzes vai stihisku nelaimju gadījumos pieteikties atbalstam no valsts budžeta. Tā, piemēram, VARAM dabas stihiju un ugunsgrēku zaudējumu novēršanai un kompensēšanai 2023. gadā izmaksāja 10 160 260 eiro lielu finansējumu pašvaldībām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2022.gadā tika izmaksāti 206 970 eiro, savukārt 2021.gadā – 35 504 eiro.

2023. gadā lielākā daļa finansējuma jeb 6 955 061 eiro tika izmaksāti 7.augusta vētras radīto seku likvidēšanai. Finansējums tika izlietots iedzīvotāju mājokļu atjaunošanas pabalstu kompensācijai, pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumu kompensācijai, kā arī izmaksāto krīzes pabalstu kompensācijai.

Svarīgākais
Uz augšu