Beidzot pilnā sparā rit olimpiskās spēles, kas pasaules un pašmāju sociālajos tīklos sacēlušas ne mazāku vētru par to, ko Latvija piedzīvoja svētdien un pirmdien. Visiem ir viedokļi par it kā drausmīgo atklāšanu, valstīm, kurām tā vai citādi atļauts piedalīties, kā arī Latvijas sportistu veikumu. Vienīgi tie viedokļi brīžam ir tādi ... specifiski.

Biju sagatavojis atspirdzinājumus un uzkodas, lai četras stundas ilgo olimpiādes atklāšanu mierīgi noskatītos nākamajā dienā ierakstā. Un – man ļoti patika. Olimpiskās komandas uz kuģīšiem pa Sēnu, Lady Gaga kabarē, gaisa akrobāti, Gojira metāls, pašironija par Mariju Antuaneti, kas tur rokās pati savu galvu pilī, no kuras tika aizvesta uz giljotinēšanu. Un tas viss apliets ar pamatīgu un frančiem tik ļoti raksturīgu burleskas mērci – iespaidīgi!

Un tad vēl minjoni, kuri nozaga “Monu Lizu”, franču pianists lietū, mecosoprānes izpildītā “Marseljēza” uz “Grand Palais” jumta, modes skate, Lenona “Imagine” uz plosta upes vidū ar degošām klavierēm, metāla zirgs, kurš auļoja pa upi, Selinas Dionas uzstāšanās Eifeļa tornī. Paralēli tam visam arī Arsēna Lipēna/Assassin's Creed datorspēles tēla parkūrs pa Parīzes māju jumtiem, bet noslēgumā – viena no iespaidīgākajām olimpiskajām lāpām, kāda līdz šim redzēta. Absolūta fantastika. Ja vien...

Ja vien vairāk nekā četras stundas garajā priekšnesumā uz pāris minūtēm nebūtu parādījušās pāris dragkvīnas un viena manāmi mollīga dāma... Un viss, cauri – konservatīvajam cilvēkam olimpisko spēļu atklāšana ir sagrauta. Nekas cits tajā vairs nav noticis, tikai un vienīgi godīgiem puritāņiem rādītas izvirtības, perversijas un netiklības. Turklāt – kā tad lai to izskaidro bērniem? Par laimi, mans bērns nav stulbs un nekādus paskaidrojumus neprasīja.