Kad Alise nonāca jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrā “Madaras”, viņai bija 15 gadi, liels grūtnieces vēders un 4 klašu izglītība. 39 gadus vecā Diāna ar mazuli bēga no vardarbības. Alise un Diāna ir divas no vairākiem simtiem māmiņu, kurām  “Madaras” izrādījās ne tikai patvērums krīzes brīdī, bet vieta, kur dzimst cerība mammai un bērnam.

Kad Diāna saka “man gāja drausmīgi”, viņa nepārspīlē. Diāna nebija nekāds zaļais skuķis, tuvojās 40, bet dzīve lodes ātrumā lidoja lejup.

Diānai pa galvu jaucās viena doma - jātaisa aborts, bet naudas nebija. Kad viņa beidzot savāca naudu, izrādījās, ka ir jau 12. grūtniecības nedēļa, un viņai atteica. Diāna meklēja citas iespējas, bet visur teica “nē”.

Diāna atgriezās pie vecākiem. Bet viņas vecāki – vecā kaluma cilvēki ar stingriem principiem. Diāna ilgi baidījās mammai pateikt, ka ir stāvoklī. Kad tomēr pateica, atbilde bija lakoniska: “Ej uz turieni, kur dabūji bērnu.” Viss, punkts.