Nesen pāršķirstīju ārkārtīgi stilīgos 80. gadu žurnālus “Rīgas Modes” un vienā no lappusēm uzdūros virsrakstam “Visskaistākajai dienai dzīvē!”. Protams,  nākamajā atvērumā bija kāzu kleitas (un žurnāla pielikumā – to piegrieztnes). Pēc virsraksta izlasīšanas noburkšķēju: “Tā tās sievietes tiek zombētas.” Ja pati nebūtu precējusies, varbūt šim muļķīgajam apgalvojumam mazāka vai lielāka manis daļa būtu gatava noticēt, jo plašsaziņas līdzekļi, romantiskās filmas un pat visādi citādi nežēlīgās brāļu Grimmu pasakas mēģina sievietēm iegalvot, ka nekas viņu dzīvē nav un nebūs svarīgāks par kāzu dienu, kad viņas no puscilvēka kļūst par vienu veselu, savienojoties ar rūpīgi vai ne īpaši kritiski izvēlētu partneri – izvēles kritēriji nebūt nav vienādi visiem – galu galā pat kredītu dzīvokļa iegādei ir vieglāk dabūt tad, ja esi precējusies un mājsaimniecībā ir divreiz vairāk ienākumu.

Kad maija beigās piedalījos ISSP skolas rīkotajā foto hepeningā “Uzlaiko laulību!”, kura laikā bija iespēja piemērīt vienu vai vairākas kāzu kleitas un pagozēties fotokameras priekšā, secināju, ka tā ir ļoti jautra izklaide un varu saprast sievietes, kas gaida savas kāzas tāpēc, lai būtu iespējams uzvilkt kuplu, greznu kleitu un veselu dienu justies kā princesei/dievietei (atbilstošo pasvītrot).

Tad prātā ienāca ķecerīga doma – cik daudzas no sievietēm līdz kāzām nemaz nenonāktu, ja viņas izmantotu iespēju uzmērīt skaistas kāzu kleitas vienkārši tāpat? Iedomājieties - lai uzvilktu skaistu kleitu, nav obligāti jāprecas! Kka-a-sss?!

Starp citu, precas arī vīrieši. Vai viņiem kāds mēģina iestāstīt, ka kāzu diena būs visskaistākā diena viņu dzīvē?