Šovasar arī Latvijas publisko telpu sasniegusi diskusija par nepieciešamību dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu. Kamēr pie mums par to diskusijas tikai sākušās, pasaulē ir vismaz 30 valstis, kur narkotiku, tai skaitā stipro, lietošana jau dekriminalizēta ar mērķi sniegt iespēju ārstēties, samazināt pārdozēšanas gadījumus un mainīt attieksmi pret šo problēmu kopumā.
Rietumvalstīs, lai risinātu samilzušo narkomānijas problēmu, narkotiku lietošana no kriminālas padarīta par veselības sistēmas problēmu, ar kuru cīnās, nevis liekot cietumā, bet piedāvājot ārstēties. Ir, kur šāda pieeja sevi pierādījusi kā pareizo ceļu, bet ir, kur dekriminalizācija izvērsusies par katastrofu. Kuru ceļu izvēlēsies iet Latvija, mēs redzēsim rudenī, bet būtu lietderīgi mācīties no citu valstu jau pieļautajām kļūdām, nevis kļūt par negatīvo paraugu.
Neiedziļinoties tēmā, stipro narkotiku dekriminalizēšana izklausās diezgan šausminoši. Pirmā doma ir narkomānu pilni parki, pārdozējušo ķermeņi un šļirces uz ielām, narkotiku pārdevēji uz katra stūra. Aina apokaliptiska. Tomēr nevajadzētu jaukt dekriminalizēšanu ar legalizēšanu. Dekriminalizācija attiecas uz kriminālā statusa atņemšanu noteiktai uzvedībai vai darbībai. Tas nenozīmē, ka darbība ir likumīga, tai joprojām var tikt piemēroti ar kriminālatbildību nesaistīti sodi. Šajā gadījumā dekriminalizācijas jēdzienu izmanto, lai aprakstītu likumus, kas attiecas uz glabāšanu vai lietošanu personīgajam patēriņam. Dekriminalizēšana neatļauj narkotiku izgatavošanu, izplatīšanu un glabāšanu lielos daudzumos, kas joprojām valstīs, kur narkotiku lietošana ir dekriminalizēta, paredz kriminālatbildību. Lielākajā daļā valstu, kur narkotiku lietošana jau dekriminalizēta, ir paredzēts sods, bet tas nav saistīts ar brīvības atņemšanu un no tā var izvairīties, vēršoties pēc palīdzības attiecīgajās iestādēs.
Lai arī cik neizprotami tas daudziem varētu likties, narkotisko vielu lietošana kaut kādā formātā jau ir dekriminalizēta vismaz 30 valstīs Mums tuvākās ir Igaunija un Krievija.