ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais reiz norādīja, ka "neviena valsts pasaulē nav atradusi veidu, kā importēt no pārējās pasaules preces un pakalpojumus, nelaižot ārvalstu idejas pāri robežai". Laikmetā, kad tehnoloģiju jomā dominēja demokrātiskās valstis, Bušs vecākais runāja par Amerikas politekonomikas modeli.

Taču tagad, kad Ķīna ir kļuvusi par līderi mākslīgā intelekta (MI) inovāciju jomā, vai šī pati ekonomiskā integrācija varētu pagriezties pretējā virzienā? Īpaši aktuāls šis jautājums ir attiecībā uz jaunattīstības valstīm, no kurām daudzas ir ne vien institucionāli nestabilas, bet arī arvien ciešākām saitēm sasaistītas ar Ķīnu caur tirdzniecību, ārvalstu palīdzību, aizdevumiem un investīcijām.