:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Kad Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes, propagandisti izdomāja stāstiņus par to, kā eiropieši ziemas spelgonī apzāģē soliņus pieturās, lai būtu, ar ko iekurināt krāsni. Taču Krievijas paradokss ir šāds: tai ir resursi karot, bet Krievijas pilsoņi tikmēr spiesti ilgstoši dzīvot bez apkures, ūdensapgādes vai elektrības, jo tam naudas nepietiek. Par krīzi Krievijas komunālo pakalpojumu sektorā laikrakstam "Postimees" raksta publicists un eksperts Krievijas jautājumos Andrejs Kuzičkins.
Vasaras vidus ir labākais laiks, kad runāt par gatavošanos ziemai.
Pirms diviem gadiem Krievijas presē un sociālajos tīklos populāra kļuva "mēme" par to, kā Eiropa ziemā salst bez Krievijas gāzes. Krievijas mediju telpu piepildīja kadri, kuros Berlīnes un Londonas iedzīvotāji it kā izzāģē parkus – tik izmisuši viņi ir. Eiropa, kā zināms, nenosala un diezgan veiksmīgi aizstāja Krievijas dabasgāzi ar citu valstu kurināmā piegādēm. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad jāseko padomam: "Nekad nepiemini virvi pakārta cilvēka mājā." Tā vietā, lai smīkņātu par salstošiem eiropiešiem, Krievijai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību savam komunālo pakalpojumu sektoram, kas atrodas soli no katastrofas.
Īpaši smaga situācija ir siltumapgādes jomā. 70% Krievijas iedzīvotāju dzīvo reģionos, kur ziemas ir garas un temperatūra ilgstoši ir zemāka par -30 grādiem pēc Celsija. Komunālo pakalpojumu infrastruktūras atjaunināšanu finansē no iedzīvotāju maksājumiem un valsts finansējuma. Tomēr jau 30 gadus valsts nav iesaistījusies Krievijas inženiertīklu rekonstrukcijā. Un iedzīvotāju zemā maksātspēja neļauj pastāvīgi finansēt mājokļu modernizāciju.
Kā Sibīrijā, tā arī Maskavā