Serbijas ārlietu ministrs: Vēlamies izpildīt visu nepieciešamo iekļūšanai ES (3)

Viņš uzsvēra, ka tās ir reformas politikā, ekonomikā un institucionālā sfērā. Tāpat Serbijas ārlietu ministrs pieminēja, ka valsts daudz var mācīties no Baltijas valstīm. Džuričs preses konferencē pateicās arī par to, ka ES paplašināšanās procesā tiek atbalstīta ne tikai Serbijas, bet arī citu Balkānu reģiona valstu uzņemšana.

Serbijas ārlietu ministra ieskatā, ir svarīgi censties palielināt ekonomisko apmaiņu starp Serbiju un Latviju. Viņš pieminēja, ka aizvadīto desmit gadu laikā Serbijas ekonomika ir dubultojusies un ir izdevies piesaistīt 45% ārvalstu investīciju reģionā ar lielu uzsvaru uz informāciju tehnoloģijām, programmatūrām un jaunajām tehnoloģijām.

Tāpat viņš aicināja gan latviešus, gan serbus un citus interesentus izmantot tiešo lidojumu starp Rīgu un Belgradu, kas, pēc Džuriča vārdiem, savieno "divas lieliskas pilsētas", kā arī izmantot iespējas, kuras nodrošina brīvā ceļošana starp Serbiju un Latviju.

Serbijas ārlietu ministrs preses konferencē atzīmēja, ka Latvijai un Serbijai ir vienots skatījums arī starptautiskajā telpā. Viņš skaidroja, ka Serbija ir apstiprinājusi visas ANO rezolūcijas, kas ir saistītas ar Krievijas iebrukumu un karu Ukrainā.

"Mēs uzskatām, ka tiesiskums un starptautiskās tiesības ir jārespektē visur, bez izņēmuma. Tāpat es vēlos pateikties mūsu Latvijas draugiem par klātesamību un palīdzēt uzturēt mieru misijā [Kosovā]. Vēlos izmantot iespēju, lai informētu kolēģus Latvijā par sarežģīto pozīciju, kurā atrodas Serbijas kopiena, par mūsu izaicinājumiem, kā arī dot signālu, ka Serbija ir apņēmusies atrast racionālu kompromisu šai problēmsituācijai," sacīja Serbijas ārlietu ministrs.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Serbijas izvēlētais ceļš uz iestāšanos ES ir Latvijai būtisks. Pēc Bražes paustā, ministri arī pārrunāja situāciju reģionā, arī Balkānos, diskutēja par Krievijas karu pret Ukrainu.

Braže izteikusi pateicību Serbijai par to, ka tā viennozīmīgi ir iestājusies par Ukrainas teritoriālo integritāti, balsojumos atbalstot visas ANO rezolūcijas. Tāpat puses pārrunājušas, kā padziļināt abu pušu ekonomiskās attiecības. Latvijas ārlietu ministre preses konferencē uzsvēra, ka pārrunāti arī sensitīvi jautājumi, piemēram, par Prištinu un kā tas ietekmēs ceļu uz iestāšanos ES.

"Katrā gadījumā Serbija mums ir ļoti svarīga valsts gan tās nozīmes dēļ reģionā, gan divpusējo attiecību aspektā, gan arī nākotnes attiecību dēļ ceļā uz ES. Tāpat Serbija ir spēcīgs partneris NATO. Mēs savu interesi apliecinām ne tikai tiešos dialogos un sadarbībā no ES puses, bet arī praktiski - ar vairāk nekā simts karavīru klātbūtni Kosovas operācijā reģionā," teica Braže.

LETA jau rakstīja, ka Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.