Latvijā vairāk nekā 44 tūkstoši iedzīvotāju izvēlējušies strādāt patstāvīgi, tostarp ārsti, advokāti, notāri, zemnieku saimniecību īpašnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Tas nozīmē lielāku brīvību, mobilitāti, nekādu priekšnieku un klasiskās darba nedēļas modeļa, bet vienlaikus arī lielāku atbildību, – arī par to, kāda būs nākotnes pensija.
Mūsdienu realitātē darba laika modelis “astoņas stundas, piecas dienas nedēļā" nācis no pagājušā gadsimta sākuma, tāpat kā hiearhija priekšnieks/padotais pamazām atkāpjas pagātnē. Aizvien vairāk cilvēku meklē iespējas darbu pielāgot savam dzīves ritmam, to padarot par aizraujošu uzdevumu. Un tas ir iespējams! Pašnodarbinātā statuss daudzās profesijās ļauj strādāt jebkur – meža ieskautā lauku viensētā, Spānijas kūrortā pie jūras vai klusas mazpilsētas kafejnīciņā.
Tomēr ne katrs spēj būt pašnodarbinātais, jo ir vajadzīga pašdisciplīna, spēja plānot laiku, finanses un domāt ilgtermiņā – arī par to, kā dzīvosi un ko varēsi atļauties, kad pienāks pensijas gadi.
Nākotne tavās rokās!
Atšķirībā no darba ņēmējiem, no kuru ienākumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķina un ietur darba devējs, pašnodarbinātajiem tas jādara pašiem. Turklāt pašnodarbinātais var izvēlēties variantu, no kādiem ienākumiem, cik bieži, pēc kādas likmes maksāt. Tātad pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas grozs atkarīgs no paša izvēlētā nodokļu režīma.
Ja sociālās iemaksas tiek veiktas minimālā apmērā, ar pensiju pirmajā un otrajā līmenī iemaksātajiem līdzekļiem nepietiks, lai, pienākot pensijas gadiem, turpinātu dzīvot piepildītu un jēgpilnu dzīvi.