Vairākas Latvijas pašvaldības turpina atkopties pēc 29. jūlija vētras izraisītajiem plūdiem. Postījumi ir smagi – cietušas gan pašvaldības ēkas, gan privātmājas. Tomēr, kā izrādās, daži apdrošinātāji šoreiz plūdus neuzskata par plūdiem, tāpēc kompensācijas izmaksāt atsakās, vēsta LTV Ziņu dienests.
Kāpēc apdrošinātāji ne vienmēr plūdus uzskata par plūdiem? (3)
Iegādājoties privātīpašuma apdrošināšanas polisi pret visiem riskiem, izrādās, ka tomēr visi polisē iekļautie riski nav visi iespējamie riski. Piemēram, nupat piedzīvotie plūdi izrādās nav plūdi.
Kāda sieviete saskārusies ar situācija, ka polisē visas atrunas nav minētas, bet izņēmuma gadījumi jāmeklē apdrošinātāja mājaslapā. Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka zaudējumus neatlīdzina gruntsūdeņu izmaiņu rezultātā vai pārplūstot nokrišņu vai kanalizācijas savākšanas sistēmām.
Arī BTA apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš LTV Ziņu dienestam apstiprināja mājaslapā rakstīto: “Šajā gadījumā tie ir lietus nokrišņi un tas ir izņēmums standarta noteikumos.”
Vienlaikus Liepiņš atzīst, ka visus apdrošināšanas noteikumus līgumā ierakstīt nevarot, tāpēc ir atsauces uz noteikumiem, kur skaidri norādīts, kas tiek un kas netiek uzskatīts par plūdiem.
Iedzīvotāji atteikumus saņēmuši arī no citiem apdrošinās uzņēmumiem. Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents 31. jūlija “Rīta Panorāmā” norādīja, ka klientiem ir iespēja cīnīties. Var apsūdzēt atteikumu arī asociācijas ombudam.
Savukārt BALTA Privātā īpašuma pārvaldes vadītājs Armands Lagons uzsver, ka nākotnē būtu jāpaplašina riski, bet tajā pašā laikā jāpiemēro lielāka polises cena.
Vairāk skaties raidījumā “Panorāma”!