1995. gada 29. jūnijā Dienvidkoreju pāršalca nelaimes vēsts – valsts galvaspilsētā Seulā sabrucis piecstāvu iepirkšanās centrs, laupot 502 cilvēku dzīvību. Traģēdijas iemesli gluži kā mūsu pašu melnajai stundai Zolitūdē visai klasiski – vienaldzība, alkatība, naivums un stulbums. Lūk, skumjais stāsts par nāvējošāko miera laika traģēdiju Dienvidkorejā.

Seula. Uz beigām iet tveicīga 1995. gada vasaras diena, kad pēkšņi Seulas trešo lielāko rajonu satricina spēcīgs, sprādzienam līdzīgs troksnis. Milzu putekļu mākonim nosēžoties, cilvēku acīm atklājās neaptveramais – pēkšņi sabrucis piecstāvu iepirkšanās centrs, kas ar savu rozā krāsu un plašo veikalu, un izklaižu iespēju klāstu bija viens no daudzajiem Dienvidkorejas straujās ekonomiskās izaugsmes simboliem. Tagad tas bija pārvērties gruvešos, zem kuriem dzīvi vai miruši gulēja simtiem cilvēku.

Traģēdijā bojā gāja 502 cilvēki, bet ievainojumus guva vairāk nekā 950 cilvēki, tai kļūstot par nāvējošāko miera laika traģēdiju Dienvidkorejas modernajā vēsturē. Šis rekords joprojām nav pārspēts. Vien pirms astoņiem mēnešiem bija sabrucis Seonsu tilts, nogalinot 32 cilvēkus un vēl 17 ievainojot. Abas traģēdijas tik īsā laika nogrieznī uz dienvidkorejiešiem atstāja paliekošu kolektīvo traumu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X