Maļinovskis pieblist, ka ievalku risinājumi nereti tiek kombinēti ar citiem lietusūdens apsaimniekošanas paņēmieniem – pārplūdes akām, drenāžas sistēmām, infiltrācijas kasetēm, teknēm un filtru akām.
Viens risinājums visiem nederēs
Arī "Bonava Latvija" eksperti, spītējot lietavām, devās uz jaunajiem projektiem visā Rīgā, lai novērtētu plūdu un vētras radītās sekas. Maļinovskis stāsta, ka, lai gan dažviet rotaļu laukumi vai puķu dobes patiesi bijušas zem ūdens, paglābts pats svarīgākais – gājēju celiņi, autostāvvietas un mājas.
"Redzējām, ka ievalkas lieliski pilda savu funkciju, piemēram, vienā no mūsu jau pabeigtajiem jaunajiem projektiem Turaidas ielā, kam vispār nav pieslēguma pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, tātad visam ūdenim ir jāpaliek dzīvojamā kompleksa teritorijā. Turaidas ielā ir salīdzinoši veiksmīgi grunts apstākļi – smilšaina augsne un dziļi gruntsūdeņi, tāpēc ūdens var iesūkties zemē. Būvējot kompleksu, zaļās teritorijas plānojums veidots tā, lai ūdens kontrolēti notecētu ievalkās, kur tas attīrās un pamazām iesūcas gruntī," risinājumu skaidro eksperts.
Arī uzņēmuma projektā "Krasta kvartāls" nepatīkami pārsteigumi nav piedzīvoti. "Šajā teritorijā ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis un, otrkārt, te ir pieslēgums pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, tāpēc šajā gadījumā ievalku uzdevums ir ūdeņus sakrāt, attīrīt un aizturēt līdz brīdim, kad sūkņu stacija tos palēnām novada kopējā sistēmā," norāda Maļinovskis.
Pēc viņa teiktā, parasti iekārtu jaudas kapacitātes aprēķinos tiek ņemti vērā galējie robežlielumi, izmantojot datus par pēdējo 50 gadu laikā fiksēto nokrišņu apjomu. Tas nozīmē, ka būtībā ievalkas tiek projektētas tā, lai izturētu pat visstihiskākās lietusgāzes. Projektā šajā vētrā applūdušas tikai atsevišķas atpūtas zonas, taču ne āra galdiem, ne krāsliem ūdens nav kaitējis, jo tie ar nodomu veidoti no betona, nevis koka.