Diena uzsākās ar ļoti patīkamu vēsti – izlasīju, ka nogalināts Hamās līderis. Baigi forši. Vēl kādus trīs gadus atpakaļ cilvēku nāves šķita kaut kas neierasts. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā pārsteidzošā kārtā esmu sevi regulāri pieķēris ar lielu prieku skatāmies video, kuros ukraiņi ar droniem izšķaida okupantu padibenes. Karš Ukrainā mainījis mūs visus.
Bet, atgriežoties pie Hamās līdera nogalināšanas. Droši vien taču kopš Osamas bin Ladena nogalināšanas šī varētu būt viena no lielākajām teroristisku organizāciju vadītāju piebeigšanām, vai ne? Atceros, kāds toreiz bija atvieglojums – pēc desmit gadu tvarstīšanas beidzot izdevās atrast un likvidēt 11. septembra un veselas kaudzes citu teroraktu organizatoru. Šķita, ka visa pasaule vismaz uz mirkli atviegloti uzelpoja.
Nupat pasaule atbrīvojusies no Hamās politiskā līdera Ismaila Hanijas, bet neviens tā īsti nepriecājas. Visi vairāk nobažījušies par iespējamo konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos. Irāna, kura pilnīgi mierīgi ļāvusi savā valstī patverties teroristiskas organizācijas līderim, ir tik ļoti apvainojusies par viņa nāvi, ka gatavojas atriebties Izraēlai, tai uzbrūkot.
Tajā pat laikā Rietumkrastā, kas it kā skaitās Palestīnas autonomijas civilizētākā, saprātīgākā un normālākā daļa, palestīnieši izgājuši ielās protesta akcijā, lai protestētu pret Hamās vadoņa nogalināšanu. Sievietes, vīrieši, bērni – visi apkārušies ar Hamās karogiem, cepurēm un šallēm. Gluži kā tādi hokeja vai futbola fani, vienīgi komanda, kuru viņi kvēli atbalsta ir teroristiska organizācija.