Krievijas ekonomika pēdējā gada laikā balstās uz triljoniem rubļu lieliem izdevumiem valsts aizsardzības pasūtījumu izpildei un izmaksām Ukrainā karojošajiem karavīriem. Lai arī Krievijas ekonomiskie rādītāji pašlaik liecina par stabilu izaugsmi, “kara bums” ekonomikā, kā izskatās, tuvojas lūzuma punktam.

Lai arī aizsardzības rūpnīcas turpina darboties 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, ražojot bumbas un tankus, bet reģioni viens pēc otra palielina “bonusus” par dalību karā pret Ukrainu, Krievijas IKP pieauguma temps ir sācis buksēt.

Uz kara sliedēm noliktā ekonomika ir iebraukusi strupceļā. Nosūtot aptuveni miljonu pilsoņus karot pret Ukrainu, Krievija pieredz vēl nepieredzētu darbaspēka trūkumu. Savukārt militārie pasūtījumi un centieni aizstāt importu faktiski ir “apēduši” visus pieejamos rūpnīcu resursus.

“Darbaspēka un ražošanas resursi faktiski ir izsmelti. Ekonomikas pārkaršana bijusi lielākā pēdējo 16 gadu laikā, un tās rezultāts var būt stagflācija un iespējams, pat dziļa recesija,” brīdināja Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina.