Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Par locītavu veselību TVNET lasītājiem atbild traumatologs ortopēds Dr. Peredistijs

Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Ikvienam TVNET lasītājam līdz 31. augustam ir vienreizēja iespēja uzdot  jautājumus par locītavu veselību traumatologam ortopēdam Dr. Andrejam Peredistijam. Ārsta atbildes un padomi būs noderīgi visiem, kas vēlas veselas un stipras locītavas.

Šoreiz publicējam atbildes uz astoņiem lasītāju jautājumiem.

1. Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka locītavām nepieciešama papildu uzmanība un jāaiziet pie ortopēda?

Galvenā un svarīgākā pazīme ir sāpes. Pat ja tās nav pastāvīgas, bet ir regulāras, veicot kādas aktivitātes, tad jāpiesakās vai nu pie sava ģimenes ārsta, vai pie speciālista, lai vismaz tiek veikts rentgens.

Ja runājam par ceļa locītavu, jāuzmanās tad, ja tajā parādās sāpīga krakšķēšana, dažāda veida sūdzības, piemēram, par aizķeršanās sajūtu un nestabilitāti. Tas var liecināt par kādu mehānisku bojājumu celī. Arī šādos gadījumos būtu vēlams vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

2. Kādas situācijas var ignorēt?

Var ignorēt vienu vai divus epizodiskus gadījumus, kad kādu brīdi ir izjustas sāpes, bet vairs nesāp. Tā mēdz būt, jo locītava ir sarežģīta un tajā ir daudz veidojumu, kas savstarpēji var konfliktēt, radot diskomfortu un sāpes. Ignorēt nedrīkst pastāvīgas vai regulāras sāpes.

3. Vai krakšķi ceļgalos liecina par locītavu problēmām?

Nē! Ceļgali krakšķēt mēdz daudziem.

Ja ceļi mēdz krakšķēt, bet nesāp, tā visdrīzāk nav nopietna problēma.

Savukārt, ja krakšķēšanu pavada arī sāpes un nestabilitātes sajūta, tad gan ir jādomā par vizīti pie speciālista.

4. Vai 40 gadu vecumā, skrienot 5 km garu distanci, var nodarīt kaitējumu ceļu locītavām un potītēm? Varbūt labāk nūjot vai staigāt? Kādas sportiskās aktivitātes ir visnedraudzīgākās kāju locītavām?

Viss, kas ir pārmērīgs, ir slikti. Ja veselība ļauj, tad skriet noteikti drīkst, arī 5 kilometrus 40 gadu vecumā.

Jautājums ir – vai tev ir vai nav liekais svars. Ja tu sāc skriet, lai samazinātu svaru, tad gan varētu būt problēmas. Esmu redzējis daudzus gadījumus, kad tā notiek. Tāpēc, ja tu iepriekš vispār neesi skrējis un gribi sākt to darīt, tad vispirms jāsāk ar vingrošanu, piemēram ar velotrenažieri.

Kājas jāpatrenē, un tikai pēc kāda laika var sākt domāt par skriešanu. Vai arī sākt skriet ļoti īsas distances, piemēram, pirmajā dienā noskrien 500 m, nākamajā dienā 600 m, un tā pakāpeniski pieaudzē distances garumu. Tādā veidā pieradināsi savu ķermeni, tostarp ceļus un potītes, pie slodzes, kādu vēlies sasniegt.

5. No cik gadiem jāsāk domāt, uzmanīt savu locītavu veselību?

Par locītavām jādomā jau no bērnības. Ļoti svarīgi ir izvairīties no traumām, jo jebkurš mehānisks locītavas bojājums var likt sevi manīt arī pēc daudziem gadiem. Par locītavām, tāpat kā par visu ķermeni, ir jārūpējas neatkarīgi no vecuma, bet

īpašāku uzmanību var sākt pievērst no 35–40 gadu vecuma.

Nedrīkst savu ķermeni izmantot kā neizsīkstošu resursu, ja negribas, lai kādā brīdī rodas problēmas. Es ne vienu vien reizi esmu teicis, ka labākais veids, kā nodrošināt savam ķermenim un locītavām normālu funkcionēšanu, ir nodarboties ar vingrošanu.

6. Ja ikdienā ēdīšu kārtīgu buljonu, vai tas palīdzēs locītavām?

Nē! Buljons locītavām nepalīdz – dzerot buljonu, locītavās nekas nemainīsies.

Maldīgi ir domāt – ja tu ēdīsi skrimšļus, tev augs skrimslis, ja ēdīsi muskuļus, tad būs stiprāki muskuļi. Ķermenis nav būvēts pēc tāda principa.

7. Kādi produkti palīdz uzturēt veselas un stipras locītavas?

Nav tādu konkrētu produktu, kurus neēdot kaitēsi locītavām. Ikdienas uzturam jābūt daudzveidīgam, jācenšas neēst vienveidīgi. Ja tu neesi pārliecināts par savu ikdienas uzturu, tad ir jāpadomā par to, ka papildus jālieto uztura bagātinātāji. Arī tad, ja ir liela slodze un uzņem nepietiekami daudz uzturvielu, vajadzētu lietot uztura bagātinātājus. Papildus ikdienas uzturam uztura bagātinātāji jālieto arī tad, ja tev ir liela, specifiska fiziskā slodze, piemēram, trenējot savu ķermeni.

8. Ja sāpošu ceļu dēļ jālieto nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, vai tas liecina par artrītu? Kāds ir rīcības plāns?

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi jālieto pie daudzām sāpēm. Lielākajai daļai sāpju pamatā ir iekaisums, un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi šādās situācijās palīdz. Ja tev sāp ceļi un tev jālieto nesteroīdie pretsāpju līdzekļi, tas absolūti neliecina par artrītu. Būtiski ir saprast, kādu iemeslu dēļ locītavu iekaisums ir radies. Svarīgi atcerēties, ka artrītu arī ārstē ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem.

Tev ir jautājums par locītavu veselību? Uzdod to ekspertam! Iesūti savu jautājumu uz e-pasta adresi konkurss@tvnetgrupa.lv.

Interesantākā jautājuma autors, ko izvēlēsies Dr. Andrejs Peredistijs, balvā saņems 60 eiro vērtu dāvanu karti vizītei pie viņa vai cita ORTO klīnikas speciālista. Ar balvas ieguvēju TVNET redakcija sazināsies personīgi līdz 2024. gada 15. septembrim.  

Uz augšu