Valsts kontrole konstatējusi problēmas reģionālo autobusu maršrutu organizēšanā

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti arī nākuši pie atziņas, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Kā norāda Valsts kontrole, reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Kā apgalvo Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis, mobilitāte un sasniedzamība ir būtisks faktors līdzsvarotai valsts attīstībai un pakalpojumu pieejamībai, turklāt tieši reģionos iedzīvotāji ir visvairāk atkarīgi no uzticamas transporta sistēmas. Tomēr līdzšinējā sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana un nodrošināšana revidentu vērtējumā nav lietotājam draudzīga un nemotivē mainīt paradumus - retāk darbināt privāto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu.

"Pārdomāta sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana un izmantošanas pieaugums iedzīvotāju vidū palielinātu tā rentabilitāti un valstij būtu mazāk jātērē nodokļu maksātāju nauda dotācijām sabiedriskā transporta pārvadātājiem. Samazinātos arī sastrēgumi un transporta radītās emisijas, kas ir svarīgi "zaļā kursa" kontekstā," uzsver Erdmanis.

VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izstrādātais un Sabiedriskā transporta padomes apstiprinātais autobusu maršrutu tīkls revidentu vērtējumā nav veidots pēc skaidras un caurskatāmas pieejas. Datos balstītu rādītāju trūkums, pēc kuriem būtu vērtējamas iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības starp apdzīvotām vietām, nedodot iespēju pārliecināties, ka maršrutu tīkls atbilst šīm vajadzībām. Šāda informācija ir būtiska objektīvu lēmumu pieņemšanā un pieņemto lēmumu skaidrošanā sabiedrībai, norāda Valsts kontrole, apgalvojot, ka ATD maršrutu nepieciešamību pamato vispārīgi, neatsaucoties uz normatīvajā aktā noteiktajiem kritērijiem. Pamatojumos esot atrodama arī novecojusi informācija - par maršrutiem, kas slēgti jau 2018.gadā.

Valsts grantētais pakalpojumu apjoms ar autobusiem darbdienās nodrošināms vismaz ar astoņiem vai četriem reisiem darbdienā, ja rentabilitāte ir vismaz 25%. Mazākais valsts garantētais pakalpojuma apjoms ir divi reisi darbdienā neatkarīgi no rentabilitātes. Savukārt revīzijā konstatēts, ka vismaz 38% maršrutu nodrošinātais reisu skaits neatbilda likumā noteiktajam rentabilitātes slieksnim, bet 25% maršrutu netika nodrošināts minimālais pakalpojuma apjoms.

Valsts kontroles ieskatā, maršrutu tīkla plānošanā nav konsekventas pieejas un likumā noteiktā kārtība praksē netiek atbilstoši īstenota. 2023.gadā izvērtējums pakalpojuma sniegšanas saglabāšanai maršrutos, kuru rentabilitāte 2022.gadā bija zem 10%, tika veikts tikai 749 reisiem, nevis visiem 2342 reisiem. Skaidrojumu, kāpēc tika vērtēti tikai reisi ar rentabilitāti zem 10%, nevis zem 25% un kādas bija vērtējamo kritēriju kvantitatīvās vērtības, pie kurām konkrētais reiss būtu atzīstams par slēdzamu, revīzijas veicēji neesot saņēmuši.

"Likumdevējs ir noteicis, cik plašas būs braukšanas iespējas, taču revīzijā konstatējām nesakritības starp likumā noteikto un faktisko izpildi. Ja likumdevēja noteiktās prasības nav iespējams īstenot praksē, tad atbildīgajām institūcijām - Satiksmes ministrijai (SM) un ATD - ir jāpieņem datos balstīti un motivēti lēmumi, lai tiktu veiktas attiecīgas izmaiņas likumā. Vienotas pieejas trūkums ATD un Sabiedriskā transporta padomes darbībā vēl vairāk sarežģī sabiedriskā transporta pakalpojumu administrēšanu. Tādēļ ir nepieciešams veidot vienkāršāku regulējumu, pārskatot atbildīgo lomas šī pakalpojuma plānošanā un nodrošināšanā," pārliecināts Erdmanis.

Revīzijā konstatēts arī tas, ka sabiedriskā transporta pakalpojums netiek nodrošināts ar līdzvērtīgas kvalitātes autobusiem. Iemesls tam esot tāds, ka, beidzoties iepriekš noslēgto ilgtermiņa līgumu termiņam, nav izdevies laikus noslēgt jaunus līgumus. Lai nodrošinātu pārvadājumu nepārtrauktību, slēgti īstermiņa līgumi, kuros ir iekļautas zemākas kvalitātes prasības autobusiem, par to kopsummā samaksājot par pieciem miljoniem eiro vairāk, nekā apmaksājot sabiedriskā transporta pakalpojumus ar augstākas kvalitātes autobusiem saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem.

Turklāt izvirzītās kvalitātes prasības netiekot efektīvi kontrolētas. Kontroles netiek veiktas plānveidīgi un tajās tiek izmantota kļūdaina iekšējās datubāzes informācija, secinājuši revidenti. Piemēram, par 13 autobusiem datubāzē norādīts, ka tie ir aprīkoti personu ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai, lai gan tiem šāda aprīkojuma nav. Arī līgumsodu mehānisms nemotivē pārvadātājus nepieļaut jaunus kvalitātes prasību pārkāpumus, par ko liecina veikto pārkāpumu skaita pieaugums par 178% pērn un noteiktā līgumsoda piemērošana mazākā apmērā vai nepiemērošana vispār, tikai izsakot brīdinājumu, norāda revīzijas veicēji.

Revīzijā secināts arī, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas, jo netiek pieņemti lēmumi par izmaiņām maršrutu tīklā atbilstoši šodienas vajadzībām un pieprasījumam. Pēdējos trīs gados zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts budžeta kopumā piešķirti 206,7 miljoni eiro. Būtiska daļa - 98 miljoni eiro - piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". No 2021. līdz 2023.gadam vidēji gadā tas bija 47% jeb 33 miljoni eiro. Tomēr papildu finansējuma piešķiršanas pieprasījums netiek pamatots ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, bet galvenokārt akcentējot sākotnēji piešķirtā finansējuma nepietiekamību, norāda Valsts kontrole.

ATD katru gadu ir aprēķinājusi prognozēto sabiedriskā transporta pārvadājumiem nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā līgumsaistības ar pārvadātājiem, norādot SM uz jau zināmo prognozēto finansējuma nepietiekamību, bet vienlaikus nav piemērojusi noteikumus par likumā noteikto valsts garantēto pārvadājumu apjomu. Savukārt Sabiedriskā transporta padomes darbības pēc nepietiekamā finansējuma piešķiršanas nav bijušas vērstas uz plānotā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apjomu pārskatīšanu atbilstoši budžeta iespējām, norāda Valsts kontrole.

"Šāda prakse ir nepamatota, jo piešķirtie līdzekļi pēc būtības neatbilst neparedzēta gadījuma situācijai, turklāt tā samazina iespēju finansēt patiešām neapredzētus gadījumus. Turklāt līdzekļu pieprasīšana, apzinoties, ka pieprasītais finansējums būs nepietiekams, bet tajā pašā laikā neveicot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoma pārskatīšanu, paļaujoties, ka gada beigās trūkstošais finansējums tāpat tiks rasts, liecina par izlēmības trūkumu attiecīgu lēmumu pieņemšanā un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu," uzsver Erdmanis.

Valsts kontrole revīzijā guvusi informāciju, ka, lai gan ir paaugstināta braukšanas maksa un ir izmaiņas maršrutu tīklā, arī 2024.gadā būs nepieciešams papildu finansējums gandrīz 13 miljonu eiro apmērā, par ko SM jau ir informējusi Ministru kabinetu.

Revīzijā atklāts arī, ka pasažieru apgrozības rādītājs pārvadājumos ar autobusiem ir negatīvs, bet turpmākās prognozes - pārāk optimistiskas. Proti, reģionālās nozīmes maršrutos līdz 2027.gadam plānots pasažieru pārvadājumu apjoma (pasažierkilometros) pieaugums vilcienos par 47%, savukārt autobusos plānots samazinājums par 12%. Kā norāda revidenti, attīstot pārvadājumus pa dzelzceļu, autobusu pārvadājumu loma saglabājas tur, kur dzelzceļa pārvadājumu nav vai ir nepieciešams papildināt vilcienu pārvadājumus.

Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam plānotais starpposma pasažieru apgrozījuma rādītājs 2023.gadā, kas ir viens no rādītājiem plānotajam politikas rezultātam "Uzlabotas mobilitātes iespējas", esot sasniegts tikai daļēji. Pasažieru pārvadājumos ar autobusiem pērn nav sasniegts plānotais pasažieru apgrozības rādītājs - 975,6 pasažierkilometri, sasniedzot tikai 825,1 pasažierkilometru. Tas nav ļāvis sasniegt arī kopējo plānoto pasažieru apgrozījuma rādītāju, lai gan pasažieru pārvadājumos ar vilcieniem šis rādītājs ir sasniegts, secinājuši revidenti.

Arī turpmākās prognozes pasažieru apgrozībā autobusu pārvadājumos, Valsts kontroles vērtējumā, ir pārāk optimistiskas, jo, nemainot pasažieru pārvadājumu rīcībpolitiku un tās ieviešanas instrumentus, kas pašlaik paredz ierobežot pakalpojuma pieejamību, ņemot vērā rentabilitātes kritēriju, pasažieru apgrozījums nepieaugs.

Valsts kontrole revīzijā sniegusi 12 ieteikumus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu jomas politikas ieviešanu, ievērojot valstī noteiktos attīstības plānošanas principus, un pamatotu valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu ikgadēji apstiprināmajā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīkla un pakalpojumu apjoma veidošanas noteiktajiem principiem. Tāpat iecerēts, ka līdz ar ieteikumu ieviešanu tiktu nodrošināta normatīvajam aktam atbilstoša un ekonomiski pamatota rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, un autobusos un vilcienos tiktu nodrošināta līdzvērtīga kvalitāte un pārkāpumu par kvalitātes prasību neievērošanu skaita mazināšanās.

SM: Reģionālo autobusu pārvadājumu joma un regulējums ir jāpilnveido

Reģionālo autobusu pārvadājumu joma un regulējums ir jāpilnveido, aģentūrai LETA atzina Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot Valsts kontroles (VK) ziņojumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību dotētajos maršrutos.

SM norāda, ka piekrīt VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem par reģionālā sabiedriskā transporta jomas un regulējuma pilnveidošanu, lai piešķirtā valsts finansējuma ietvaros nodrošinātie pakalpojumi būtu pēc iespējas atbilstošāki iedzīvotāju pieprasījumam un vajadzībām.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pēdējo gadu laikā šajā jomā ir īstenoti un sākti vairāki pasākumi situācijas uzlabošanai. Tostarp maršrutu tīkls ir samazināts par 30%, ir izstrādāts Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns, pārskatot SM budžetu, nodrošināts nozarei nepieciešamais papildu finansējums, kā arī turpinās vilcienu satiksmes salāgošana ar reģionālajiem autobusu reisiem.

Ieviešot VK ieteikumus, SM plāno veikt grozījumus regulējumā, paredzot pārņemt no Sabiedriskā transporta padomes (STP) valsts budžeta dotācijas sadales funkciju SM pārziņā, lai sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošinātu atbilstoši kārtējā gadā piešķirtā valsts budžeta finanšu iespējām.

Vienlaikus SM plāno precizēt STP pilnvaru apmēru. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā plānots ietvert papildu kritērijus maršrutu un reisu izveidei un slēgšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, kā arī veicināt komercmaršrutu attīstību un pilnveidot transporta pēc pieprasījuma konceptu.

SM skaidro, ka pašreizējais reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīkls ir veidots tā, lai ievērotu iedzīvotāju vajadzības un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Lai arī maršrutu tīkla apmērs pārsniedz ikgadējā valsts budžeta finansējuma bāzē paredzētos līdzekļus, esošie pakalpojumi saglabā stabilu pasažieru apmēru, dažviet pat pieaugot pasažieru skaitam. Šogad SM neplāno pieprasīt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nodrošinot iespēju līdzekļus pārdalīt no jau esošā resoram piešķirtā finansējuma, atzīmē SM.

SM ieskatā vienīgā pareizā pieeja ir samazināt maršrutu tīklu pakāpeniski, jo būtiska maršrutu un reisu skaita samazināšana veicinātu pretēju efektu - samazinātu sabiedriskā transporta lietotāju skaitu un palielinātu privātā autotransporta lietotāju skaitu. Viens no pasākumiem, kas tiek īstenots, ir reisu izpilde ar mazākas ietilpības autobusiem.

Ministrijā norāda, ka uzlabojumi ir sagaidāmi pēc Atveseļošanas fonda finansētās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenošanas. Pamatojoties uz SIA "Ardenis" izstrādāto pētījumu par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla pilsētas mobilitātes plāna, SM ir izstrādājusi Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.-2030.gadam.

Plāna mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem, norāda SM.

Tāpat plāns paredz izstrādāt maršrutu tīkla attīstības ceļa karti, vienotu biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku. SM paredz, ka iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka arī Eiropas Zaļais kurss tiešā veidā ietekmē sabiedriskā transporta attīstību, virzoties uz ilgtspējīgu, viedu un pieejamu mobilitāti, kā arī Nacionālās enerģētikas un klimata plānā no 2021.gada līdz 2030.gadam ir ietverti pasākumi, kas nosaka samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību. Plānotie privāto transportlīdzekļu izmantošanas apmēra samazināšanas pasākumi galvenokārt ir iezīmēti, koncentrējoties uz lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 20 000, bet it sevišķi uz Rīgas pilsētu un aglomerāciju, Rīgā un Pierīgā.

Jautājumā par autobusu satiksmes salāgošanu ar vilcienu satiksmi SM ieskatā savienots tīkls ir ne tikai autobusi, kas pieved pasažierus vilcienam un paralēlo autobusu maršrutu slēgšana, bet arī sinhronizācijas punkti dzelzceļā, lai būtu ērtāka pārsēšanās arī starp vilcieniem. Attiecīgi no 2025.gada sarakstā paredzēta biežāka vilcienu kustība uz Aizkraukli, Jelgavu un Tukumu, kas ļaus labāk pārplānot autobusu maršrutus. Tāpat vēl pēc gada plānots palielināt elektrovilcienu kustības ātrumu, kas varētu veicināt iedzīvotāju interesi ikdienā pārvietoties ar vilcienu. Savukārt autobusu un vilcienu satiksmes salāgošanas process ir attīstības un ieviešanas stadijā, informē SM.

SM arī skaidro, ka attiecībā uz komerciālajiem maršrutiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nenosaka izņēmumu braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai tikai dotētajos maršrutos, tādēļ arī komerciālajos maršrutos pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar pārvadājumiem saistītos riskus un izmaksas par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu pasažieriem. Vienlaikus pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt valstij segt izdevumus par šo personu pārvadāšanu.

Tostarp ministrija piekrīt VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem procesu uzlabošanai Autotransporta direkcijā (ATD), lai uzņēmums pieņemtu datos balstītus lēmumus un sasniegtu sociāli un ekonomiski pamatotus rezultātus.

Tāpat SM ieskatā ir jāņem vērā, ka VK revīzija ir veikta par laika periodu no 2022.gada 3.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, kad nozari ietekmēja lieli izaicinājumi - Covid-19 pandēmijā, kuras ietekmē mainījās iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, un Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izmainīja piegādes ķēdes un sadārdzināja pakalpojuma izmaksas.

SM skaidro, ka Covid-19 pandēmija būtiski samazināja sabiedriskā transporta pasažieru skaitu un pieprasījumu. Pandēmijas laikā un pēc tās plašāk tiek izmantotas attālinātā darba iespējas, samazinot cilvēku pārvietošanās nepieciešamību, tādējādi samazinoties maršrutu tīkla apmēram.

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2024.gada pirmajos piecos mēnešos reģionālajos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits bija par 15% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Būtiski samazinoties pārvadāto pasažieru skaitam attiecīgi samazinās pārvadātāju negūtie ieņēmumi par pārdotajām biļetēm, kas palielinājis izmaksājamās dotācijas apmēru, skaidro ministrijā.