Stāsts par Rūdolfu Fencu ilgi tika uzskatīts par neatrisinātu mistēriju un vienu no nedaudzajiem pierādījumiem par to, ka ceļot laikā ir iespējams. Tas ir stāsts par vīru, kurš 1950. gada jūnijā pēkšņi kā no zila gaisa parādījās Ņujorkas Taimskvēra vidū. Viņam bija vecmodīgas drēbes un Linkolna cienīga vaigubārda, kas no modes bija izgājusi jau pirms gadu desmitiem. Viņa sejā sākumā jautās pārsteigums, bet tad viņu pārņēma panika. Viņš metās skriet, un viņu nāvējoši notrieca automašīna. Visus pārsteidza tas, kas tika atrasts viņa kabatās un ko pastāstīja viņa atraitne.

Gadsimtiem ilgi ideja par ceļošanu laikā ir aizrāvusi cilvēku prātu un rosinājusi zinātniskās fantastikas autorus fantazēt par to, kas notiktu, ja cilvēks iemācītos pārcelties pagātnē vai nākotnē. Lai arī tas viss joprojām ir tikai zinātniskā fantastika, tomēr vēsturē pastāv vairāki incidenti, kas liek domāt, ka ceļošana laikā ir iespējama. Viens no tādiem gadījumiem, kas piesaistīja lielu uzmanību, ir Rūdolfa Fenca incidents.

Rūdolfa Fenca stāsts sākas Ņujorkā 19. gadsimta beigās. 1950. gada jūnija vakarā kāds vīrietis pēkšņi parādījās Taimskvēra vidū. Viņš bija tērpies 19. gadsimta beigām raksturīgi – cilindrā, mētelī un pogājamās kurpēs. Viņš izskatījās apmulsis un apmaldījies. Vēl pirms kāds viņam paguva ko pajautāt un palīdzēt, viņu notrieca automašīna. Notikuma vietā viņš nomira.