Valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēties, turklāt šiem bērniem strupceļi redzami ik uz soļa, ceturtdien uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāvji, iepazīstinot ar ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu šiem bērniem.
VIDEO ⟩ Tiesībsargs ceļ trauksmi par atkarību izraisošo vielu postošajām sekām bērnu veselībai
Ziņojumā uzsvērts, ka valsts pienākums ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu purva, gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu un bez kavēšanās. Tomēr praksē tā notiekot reti.
Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, teikts ziņojumā.
Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, runājot par bērnu tiesībām, viņš vienmēr ir teicis, ka ar likumiem viss ir kārtībā, atliek vien tos ievērot praksē. Tomēr šajā reizē ir citādi, jo izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, atzīst Jansons.
Viņš norāda, ka pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsver, ka šī ne tuvu nav pirmā reize, kad tiesībsargs ceļ trauksmi par atkarību izraisošo vielu postošajām sekām bērnu veselībai, bet šis ziņojums ir īpašs ar to, ka tas iezīmē skaidru ainu un analizē cēloņsakarības starp to, kas noteikts likumos un kāds ir bērna ceļš patiesībā, ar reāliem dzīves piemēriem, īpaši tad, ja bērns pats nav motivēts. "Šie strupceļi un melnie karogi redzami ik uz soļa," viņa norāda.
"Te akmens metams gan atbildīgo ministriju, gan to padotības iestāžu lauciņā," uzsver tiesībsargs, papildinot, ka šī ziņojuma tapšanā īpašs uzsvars likts uz klātienes tikšanās reizēm, intervijām un situācijas izzināšanu ar visām problemātikā iesaistītajām pusēm.
Grāvere savukārt piebilst, ka ārstēšana no atkarību izraisošām vielām nekad nebūs viena cilvēka vai vienas institūcijas, piemēram, ģimenes ārsta vai narkologa problēma. Ziņojuma tapšanas gaitā birojs vēlreiz pārliecinājās, ka tikai koordinēta un mērķtiecīga visu sektoru rīcība, gan ārstējot, gan nodrošinot atbilstošu rehabilitāciju ir pamatu pamats, lai izglābtu bērnus no ceļa, kas, ļoti iespējams, ved uz nekurieni, pauž Grāvere.
Viņa uzsver, ka sabiedrībai ir jāapzinās, ka palīdzēt tiem, kas negrib to darīt paši, nav izvēles iespēja, bet pienākums.
Tiesībsargs: Ir jānodrošina atbilstošs finansējums narkoloģiskās palīdzības sniegšanai bērniem
Ir jānodrošina atbilstošs finansējums narkoloģiskās palīdzības sniegšanai bērniem, uzsver tiesībsargs Juris Jansons, kurš šodien iepazīstināja ar ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu bērniem ar narkotisko vielu atkarībām.
Tiesībsarga biroja ziņojumā arī norādīti desmit trūkumi normatīvajos aktos, un ministrijām sniegti vairāk nekā 30 ieteikumi.
Pirmkārt, normatīvajos aktos nav skaidrojuma terminam "obligāta ārstēšana". Obligātā ārstēšana nav noteikta veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos, bet tā ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likumā un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabinets (MK) noteikumos.
Otrkārt, obligātās ārstēšanas regulējums ir pretrunā Ārstniecības likumā noteiktajam, ka atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi, un likumā noteiktajām ārsta tiesībām atteikties no turpmākas jaunieša ārstēšanas.
Veselības ministrijai sniegti 20 priekšlikumi. Ministrija aicināta novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka attiecībā uz bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips nevis bērna labāko interešu prioritātes princips.
Tāpat ministrija aicināta nodrošināt izmaiņas, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par bērnu, kurš apreibinošu vielu ietekmē ir nonācis ārstniecības iestādē gan ambulatori, gan stacionārā.
Savukārt Labklājības ministrijai sniegti 11 priekšlikumi. Ministrija tiek aicināta nodrošināt, ka valstī ir pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai no atkarību izraisošiem procesiem.
Tāpat ir jāuzlabo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamība visā valsts teritorijā, kā arī jānodrošina atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Jau vēstīts, ka pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021.gadā ārstējās 146 bērni, 2022.gadā - 167, bet 2023.gadā - 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021.gadā saņēma 743 bērni, 2022.gadā - 898, bet 2023.gadā - 1049 bērni.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2023.gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ sasniedza 217 gadījumus, no tiem 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē, alkohola lietošanas dēļ - 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārstniecības iestādē. Kopumā gada laikā 805 bērni apreibinošu vielu lietošanas dēļ neatliekamā kārtā nogādāti ārstniecības iestādē veselības stāvokļa novērtēšanai.
Narkoloģe: No narkotiskām vielām atkarīgajiem jauniešiem palīdzība jāgaida vairākiem mēnešus
No narkotiskām vielām atkarīgie jaunieši nevar savlaicīgi iegūt palīdzību, jo esošā sistēma neparedz ārstu ātru iejaukšanos, turklāt palīdzību var nākties gaidīt vairākus mēnešus, aģentūrai LETA sacīja narkoloģe Rita Kuzņecova.
Viņa norāda, ka Latvijā ir izstrādātas programmas, kuras ir paredzētas darbam ar jauniešiem, bet tās nesniedz vēlamo rezultātu, jo tās ir izkliedētas.
Bērnam pēc narkologa konsultācijas ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, tai skaitā novērošana. Praksē gan situācija būtiski atšķiras, jo programmas ir pārpildītas un palīdzību ir iespējams iegūt pēc vairākiem mēnešiem. Šāda prakse nelabvēlīgi ietekmē bērna atveseļošanos, jo paiet laiks, bērns kļūst nemotivēts, vai pat atkal sāk lietot narkotiskās vielas.
Viņa uzsver, ka jaunieši paši reti atnāk uz konsultāciju pie narkologa pēc savas iniciatīvas. Visbiežāk to dara viņu vecāki, kuri bērnu atved uz konsultāciju.
Bērni jūtas iebiedēti, jo viņi apzinās, ka lietotās vielas ir aizliegtas un viņi var tikt sodīti. Tāpat bērni un viņu vecāki uztraucas par viņa iekļaušanu narkoloģisko pacientu reģistrā.
Kuzņecova piebilst, ka bērnu un pusaudžu narkologs ir ļoti reti sastopama profesija. Pakalpojuma kvalitāti ietekmē ierobežotās palīdzības iespējas, kuras var sniegt narkologs, jo pēc sarunas ar narkologu, bērnam jāvirzās tālāk - individuālajās un grupu terapijās.
Ceturtdien prezentētajā Tiesībsarga biroja ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu šiem bērniem, norādīs, ka Nacionālajam veselības dienestam ir noslēgti 66 līgumi ar narkologiem. Valsts apmaksātie narkologa pakalpojumi ir pieejami Rīgā, Jūrmalā un 21 novadā.