Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par visai ierastu mūsdienu dzīves elementu. Kā liecina sens teiciens – kas par daudz, tas par skādi, un daudzas kompānijas ir sākušas pārspīlēt ar MI jēdziena lietošanu savu preču un pakalpojumu aprakstos, kas mazina ticību (un uzticamību) MI tehnoloģijām.

Iedomāsimies – ir vēlme iegādāties jaunāko putekļsūcēja modeli. Atveram interneta veikalu savā telefonā un meklējam putekļsūcēju. Un tas arī izdodas – preces aprakstā teikts, ka putekļsūcējs ir aprīkots ar “ļoti attīstītu MI tehnoloģiju”, un tas jau uzreiz liek šai precei izskatīties ļoti tehnoloģiskai un gudrai.

Realitātē šī “ļoti attīstītā MI tehnoloģija” nav nekas vairāk kā vienkāršs sensors, kas putekļsūcējam ļauj izvairīties no šķēršļiem, piemēram, mēbelēm. Nekas īpašs vai revolucionārs. Faktiski to var saukt par MI nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu, jo ar to produktu apraksti izskatās daudz labāk, lai gan to funkcionalitāte ir tāda pati kā gandrīz jebkurai citai līdzīgai precei.