:format(webp)/nginx/o/2024/04/08/15989946t1h3948.jpg)
Tomāti ir Natālijas Zeltiņas kaislība jau kopš bērnības. Trīs gadu desmitus viņa tomātus audzē pati, 11 gadus ir tomātu kolekcionāre, Tomātu svētku krustmāte, regulāra izstāžu dalībniece, roka, ceļojumu un tomātu fane. Viņa ir tomātu advokāte, cildinātāja un mīlētāja. Katru tomātu zina vaigā un prot nosaukt vārdā.
Sārti kā avenes, rozā kā rozes, dzelteni kā plūmes, melni kā augusta naktis, balti kā hortenzija, strīpaini, divkrāsaini, mazi kā zirnīši, tik lieli, ka jāliek speciāls balsts apakšā. Natālijas četrās siltumnīcās šogad aug ap 200 tomātu šķirnēm. Par katru Natālija spēj pastāstīt kā par mīļu bērnu. Ja klausītājs nokavējis sākumu vai palaidis garām, ka stāsts ir par tomātiem, tad varētu padomāt, ka “Pļaviņu” mājas saimniece stāsta par vīnu. Karameles nots, saldāks, skābāks, kraukšķīgs, nedaudz garšo pēc kivi, maiga smarža… Katram tomātam ir savs raksturs, un Natālija zina visus. Viņa tos čubina no sēklas līdz augļiem un , ja vajag, tad strādā arī par biti. Tas nozīmē, ka viņa ziedēšanas laikā staigā pa siltumnīcu, purinādama tomātu ziedus, lai tie apputeksnējas. Viņai ir savi pārbaudīti triki, gan kā aizbiedēt kaitēkļus, gan kā iegūt tomātu sēklas.
“Tomātu pārgriež horizontāli. Es sēklas, ar visu želejveida mīkstumu ap tām,