Rīgas loks "Rail Baltica" projektā bija paredzēts no paša sākuma, norāda kādreizējais satiksmes ministrs Matīss

Matīss skaidroja, ka 2014.gada 21.februārī tika noslēgts līgums iepirkumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.

"Tas, kā redzams no iepirkuma nosaukuma, neparedzēja jaunu vai alternatīvu maršrutu vai loku izveidi. Rīgas loks projektā bija iekļauts jau no paša sākuma, jo projekta mērķis bija savienot Baltijas valstu galvaspilsētas, nevis to piepilsētas, un arī Lietuvas gadījumā, tika paredzēts atzars uz galvaspilsētu Viļņu," sacīja Matīss.

Viņš pauda, ka nav saprotams parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja attiecīgais paziņojums, jo Rīgas loks projektā bija paredzēts no paša sākuma, tikai Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas apmēri bija daudz mazāki, nekā faktiski noslēgtajos līgumos, līdz ar to arī finansējuma nepieciešamība sākotnēji bija vismaz četras reizes mazāka.

"Projektējot šos objektus un saskaņojot to apmērus ar iesaistītajām institūcijām un valsts uzņēmumiem, tostarp VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Rīgas lidostu, apjomi būtiski pieauga, plus vēl desmit gadu laikā uzkrātais sadārdzinājums radīja vairākkārtīgu izmaksu palielinājumu," sacīja Matīss.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka attiecīgajā iepirkumā par tehnisko izpēti 2014.gadā uzvarēja "Grupa 93" ar 3,993 miljonu eiro līgumcenu, kas ir piegādātāju apvienības ""Konstruktionsgruppe Bauen Latvija", "Grupa 93", "EPG Eisenbahn und Bauplanungsgesellschaft mbH Erfurt"" dalībnieks.

LETA arhīvs liecina, ka tehniskās izpētes mērķis bija noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica II" novietojumu Latvijas teritorijā, tostarp savienojumus ar ostu un lidostu, un veikt nepieciešamās izpētes un priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības procesu sākšanai līdz 2020.gadam. Tāpat bija paredzēts analizēt projekta finansēšanu.

Jau ziņots, ka Kulbergs piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savieno Baltijas valstis un to galvaspilsētas, tostarp Rīga tiek savienota kā viens atzars uz Rīgas dzelzceļa staciju un atpakaļ.

Taču, pēc Kulberga minētā, 2016.gadā valdībā nonāca pavisam cits priekšlikums, kas radies 2013.gadā, pēc alternatīva vērtējuma, kas iepirkts ārpakalpojumā par četriem miljoniem eiro. Šeit arī radās tā sauktā "Rīgas cilpa", kur iesaistīta Rīgas lidosta un citi punkti.

"Radās šī dārgā, luksusa ideja par Rīgas mezglu, kas, protams, ir skaista, ērta, komfortabla, bet jautājums, vai tā ir oriģināli apstiprināta. Nē, viņa nav apstiprināta, kā mēs redzam pēc dokumentiem. Saeima nav devusi mandātu tādam risinājumam," viņš teica, piebilstot, ka valdībā šāds dokuments nonāca bez finansiālā izvērtējuma, šāda varianta ietekmes izvērtējuma.

Viņš norādīja, ka iesaistītās personas ir identificētas. Ir piesaistīta prokuratūra, kurai būs jāvērtē šie lēmumi un rīcība.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.