Starptautiskā organizētā noziedzība ir kā paradokss: tā ir visur klātesoša, bet neredzama. Noziedznieku darbības taktika strauji attīstās, taču valdību īstenotie pasākumi bieži vien paliek nemainīgi. Kad noziedzīgie tīkli tiek ierobežoti vienā jurisdikcijā, tie strauji izplešas citā. Lai gan šī problēma skar ikvienu, nereti tiek uzskatīts, ka tā ir pārāk delikāta, lai par to diskutētu valsts, un vēl jo mazāk globālajā līmenī. Rezultātā starptautiskajai sabiedrībai, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijai un tās dalībvalstīm, trūkst saskaņotas un koordinētas stratēģijas šīs problēmas risināšanā.

Tam ir jāmainās. Organizētā starptautiskā noziedzība rada nopietnus draudus mieram, drošībai, cilvēktiesībām, pārvaldībai, videi un ilgtspējīgai attīstībai. Saskaņā ar Globālās iniciatīvas pret starptautisko organizēto noziedzību datiem vairāk nekā 80 % pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs ar bīstami augstu noziedzības līmeni. Tomēr, lai gan šķietami pieaug izpratne par šo problēmu, atbildes pasākumi joprojām ir tikai reaģējoši, sadrumstaloti un nepietiekami finansēti.

Transnacionālā organizētā noziedzība – no narkotiku un cilvēku kontrabandas līdz viltotu preču tirdzniecībai un kibernoziegumiem – skar lielāko daļu pasaules pilsētu, rajonu un mājokļu. Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 90 % apgrozībā esošo viena dolāra banknošu ir piesārņotas ar kokaīna un citu narkotiku atliekām. Indijā 66 % cilvēku apgalvo, ka ir kļuvuši par tiešsaistes krāpnieku upuriem.

Tomēr, neraugoties uz organizētās noziedzības plašo izplatību, ir ļoti grūti precīzi noteikt tās apmērus. Joprojām nav vispārpieņemtas šī jēdziena definīcijas, kā arī trūkst spēcīgu stimulu, kas veicinātu starptautisko sadarbību cīņā pret pārrobežu noziedzību. Tikmēr noziedznieki un noziedzīgā rīcība izplatās no kriminālās pasaules un iefiltrējas valsts iestādēs, privātajos uzņēmumos un ikdienas dzīvē.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X