Karsto latviešu karstie vasaras randiņi

Kad nav jāvīstās termoveļā, biezos mēteļos, nav jāvelk cimdi, ar ko ne vella nevar sataustīt un apčamdīt, pamatinstinktam nav daudz vietas, kur izpausties – lielākā daļa libido kairinātāju ir iesaiņoti kā dāvanas spēlē “Laimes aka”. Ko dūrainī iemauktā roka izvilks, tas būs, bet vēl jau izmakšķerētais loms jātin vaļā, un iekšā var gadīties gan ceļojums uz siltām zemēm, gan nocenota dušas želeja.

Kad pavasarī šalles pazūd no jutekliskajiem kakliem, bikšu un svārku garums sarūk, šo parādību liecinieki un vērotāji pamazām sāk jukt prātā kā Imanta Kalniņa dziesmā, ko tik izjusti dzied Renārs Kaupers. Atkailinātās ķermeņa daļas sniega bumbas efekta veidā iztēlē sāk spēlēt galvenās lomas, bet, iekšējās erotiskās filmas sižetam strauji attīstoties, tās nonāk otrajā un trešajā plānā, jo priekšā izvirzās tie locekļi un organisma elementi, kas ikdienā citu acīm tiek slēpti. Vasarā vairs netiek slēpts praktiski nekas, un satrakojušos hormonu ballīte var ne tikai sākties, bet izvērsties par Holivudas vai vismaz Bolivudas, vai vismaz Cinevillas filmas cienīgu satraucoši skurbinošu notikumu mudžekli.

Lai vasaras randiņš izvērstos kaislīgs, vietai, kur tas notiek, ir nozīme. Jā, protams, var uzrīkot romantisku pikniku Centrāltirgus zivju paviljonā ar reņģu pārdevējas serenādēm fonā, bet diez vai izdosies saklausīt partnera svelmainos čukstus, kas birst piesarkušā ausī.