Nu ko, draugi, – olimpiskās spēles noslēgušās. Milzīgs daudzums fantastiska sporta, kuru divas nedēļas bija iespējams vērot teju vai nepārtraukti. Krituši daudzi olimpiskie un pasaules rekordi, atlēti parādījuši savu labāko sniegumu. Tikmēr Latvija ierindojusies starp valstīm, kurām tā arī neizdevās tikt pie nevienas pašas medaļas.
Šajā skumjajā kompānijā mums līdzās ir arī Somija un Igaunija. Redziet – patiesībā Igaunijā nemaz viss nav labāk kā pie mums! Tikmēr pie medaļām tika pat tādas valstis, kuru nosaukumi olimpiādes atklāšanā man šķita izdomāti. Neticu, ka visas šīs valstis ir īstas.
Lai vai kā, negrasos sākt dramatiski skumt un čīkstēt par nesaņemtajām medaļām – mūsējie cīnījās godam. Nu, vismaz daļa sportistu. Latvijas 3x3 basketbolistiem lielisks veikums, bet šķiet, ka beigās nedaudz pievīla taktika, jo, pilnībā dominējot pamatturnīrā, acīmredzot bija iztērēts pārāk daudz spēka un divām svarīgākajām spēlēm nepietika pulvera.
Arī Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai lielisks turnīrs. Droši vien varētu pakosties ar vēl kādu komandu, ja vien jau astotdaļfināla pašā pirmajā mačā neiekristu pretī pasaules spēcīgākais pludmales volejbola dāmu duets.
Tomam Skujiņam šosejas riteņbraukšanā augstā piektā vieta – pilnīgs kosmoss! Par šo vajadzētu būt daudzkārt lielākā sajūsmā nekā esam. Mārtiņa Blūma 17. vieta kalnu riteņbraukšanā varbūt uz papīra neizklausās baigi izcili, tomēr – viņš no pirmās vietas atpalika par gandrīz identisku laiku, kā sieviešu turnīrā no uzvarētājas atpalika otrās vietas ieguvēja.