“Viņu izglāba nejaušs garāmgājējs. Jaunā sieviete gulēja asiņu peļķē. Viņa kā kaķene bija noslēpusies un dzemdējusi, lai bērnu neatņemtu, kā tas notika ar pirmo.” Neērta un izaicinoša tēma - vecāki, visbiežāk mammas, ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2022.gada sākumā Latvijā bija vairāk nekā 1000 sievietes ar GRT, kas audzina bērnus. Ja sievietei noteikta invaliditāte, nereti “risinājums” ir brutāls: uzskatot, ka viņa nespēs rūpēties, bērns tiek atņemts. Speciālisti norāda uz visaptveroša atbalsta trūkumu vecākiem ar GRT, kamēr tie, kas praksē palīdz šādām māmiņām, saka, ka viņu emocionālā saikne ar bērnu ir pat lielāka nekā citām sievietēm.

“Ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēkiem at GRT nav attiecību, bet realitātē ir, gan mīlestība un attiecības, gan grūtniecība, gan vēlme audzināt bērnus,” saka “Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere. “Esam cīnījušies par to, lai diviem cilvēkiem, kuriem ir attiecības, ļauj aprūpes iestādē dzīvot kopā.” Centra vadītāja atceras gadījumu pirms daudziem gadiem. “Tiklīdz uzzināja, ka sieviete ir stāvoklī, tika iedarbinātas visādas sviras, gan  rīcībspējas atņemšana, gan pēc dzemdībām, cik zināms, tika veikta sterilizācija - ķirurģiskā kontracepcija. Tas ir viens no klasiskiem veidiem, kā risināja šos jautājumus.