Vienlaikus "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas ir par 11,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, 2024.gada pirmajā pusgadā pieauga līdz 34 100, kas ir pieaugums par 11,8%.
Tāpat šogad pirmajā pusgadā pieejamo sēdvietu kilometru (ASK) pieaudzis par 15,8%, sasniedzot 4,2 miljardus, salīdzinājumā ar 3,6 miljardiem 2023.gada pirmajā pusgadā.
Gauss papildināja, ka pirmo pusgadu uzņēmums ir iesācis veiksmīgi, jo tostarp ir palielinājies veikto lidojumu un pasažieru skaits. Tāpat uzņēmumu ietekmēja pieaugošās izmaksas un un kapacitātes ierobežojumi, tomēr stratēģiskais fokuss un operacionālā efektivitāte ir ļāvusi pārvarēt šos izaicinājumus.
Komentējot potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Gauss norādīja, ka turpinās sarunas ar potenciālo investoru pirms IPO par iespējamo procesa virzību šī gada otrajā pusgadā. Savukārt vairāk informāciju par stratēģisko investoru lidsabiedrības pārstāvji nesniedza, norādot, ka sarunas vēl turpinās un par to plašāk informēt varēs vēlāk.
Viņš papildināja, ka "airBaltic" turpina virzīties uz potenciālo IPO šogad otrajā pusgadā, piebilstot, ka šos termiņus var ietekmēt tirgus situācija.
Kompānijas pusgada pārskatā skaidrots, ka šī gada otrajā ceturksnī "airBaltic" piedzīvoja ievērojamu dzinēju trūkumu, kā rezultātā sešas lidmašīnas tika izņemtas no ekspluatācijas, tādējādi aviokompānijai bija ievērojami augstākas ACMI izmaksas, kas saistītas ar lidojumu atcelšanu.
"airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norādīja, ka dzinēju problēmas varētu turpināties vienu līdz divus gadus. Savukārt finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka sagaidāmais negatīvais ietekmes apmērs visam 2024.gadam saistībā ar dzinēju problēmām varētu būt 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot 35 miljonus eiro pirmajā pusgadā.