Ieskaties Viļņā veidojas Centrālāzijas tautu kvartāls: iebraucēji stāsta par dzīvi Lietuvā (10)

Foto: Lukas Balandis/15min.lt

Vienā no Viļņas rajoniem arvien biežāk var redzēt tadžikus, uzbekus un iebraucējus no Tuvo Austrumu valstīm. Viņi šeit dibina uzņēmumus, dzīvo, strādā un apsver nākotnes plānus. Lietuvas ziņu portāls "15min.lt" devās noskaidrot, kāda ir viņu dzīve Viļņā.

Jaunpilsētas (Naujamiestis) rajonā veidojas tadžiku, uzbeku un citu Vidusāzijas valstu kvartāls – ne viens vien Viļņas iedzīvotājs ir par to dzirdējis, bet pārbaudīt šīs baumas kādu vakaru devāmies arī mēs.

Agrāk Viļņā runāja tikai par ķīniešu kvartālu, kas veidojās, bet tā arī līdz galam neizveidojās Algirdo ielā. Tajā pašā laikā, kā mēs pārliecinājāmies, tadžiki, uzbeki un citas tautas šobrīd tiešām koncentrējas, dzīvo, strādā un pat veido uzņēmumus Naugarduko ielas rajonā.

Šeit restorāns "Dušanbe", kura īpašnieks ir tadžiks. Aiz stūra redzama vēl viena ēdināšanas iestāde "Samarkand", kuru vada tas pats tadžiks, kuram pieder arī "Halal" veikals, kurā tirgo musulmaņu reliģiskajiem priekšrakstiem atbilstošu pārtiku. Palūkojoties citā virzienā – pie otrā ielas pusē esošā hosteļa pirmdienas vakarā sabraucis lērums "Prius" automobiļu – darbus beidz Vidusāzijas kurjeri un dodas atpūsties.

Naugarduko ielā esošo hosteli apmeklējām arī mēs. Ienākot pagalmā, satiekam vairākus tadžikus – viņi skaļi pārspriež aizvadīto dienu, viens uz galda nober nardu spēles dēlīti un figūras. Spēlēsiet? Nē. Bet mēs labprāt parunātos par tadžiku dzīvi un darbu Lietuvā.

Palūguši nefotografēt viņu seju, vīrieši parāda, kā spēlēt, un atbild, ka te dzīvo tikai uz laiku.

"Šī ir mūsu starppietura – padzīvosim dažas dienas un sakārtosim lietas. Pēc tam izbrauksim strādāt uzņēmumos, ar kuriem esam vienojušies. Lielākā daļa no mums ir kravas automobiļu vadītāji vai ēdiena piegādātāji," saka drošākais šajā kompānijā.

Vīrietis, nepateicis savu vārdu, atklāj, ka viesnīcā dzīvo ap 60–70 tadžiku, uzbeku un citu Centrālāzijas valstu pilsoņu. Vēl daži citi dzīvojot arī blakus esošajā izmitināšanas iestādē.

Lielākā daļa te ir ieradušies pa vienam, lai nopelnītu naudu, un sapņo uz Baltijas valsti atvest savas ģimenes.

"Pagaidām mums vēl nav tādas iespējas – vajag naudu un laiku," ar cerību saka vīrieši.

Lielāka rosība sākas ne vien pagalmā, bet arī pašā hostelī. Kāds dodas uz kopīgo virtuvi, kāds pazūd istabā, kurā dzīvo ne tikai viens vai divi iebraucēji vien, bet tikmēr kāds gaitenī izkar izmazgāto veļu.

To, ka ap Naugarduko ielu veidojas tadžiku kvartāls, ir ievērojis arī Viļņas iedzīvotājs Arūns, kurš nesen palīdzēja dēlam ar remontu tikko iegādātajā dzīvoklī šajā rajonā. "Zem logiem ir vairākas kurjeru mašīnas, kuras vada šo valstu pilsoņi, tālāk darbojas arī tadžiku veikals un restorāni. Redzams, ka šajā pilsētas daļā šiem cilvēkiem veidojas kopiena," saka vīrietis.

To, ka tadžiku un uzbeku skaits Lietuvā palielinās, apstiprina arī statistika. Pēc Migrācijas departamenta datiem šī gada 1. augustā tadžiku ar spēkā esošu atļauju dzīvot Lietuvā skaits bija 7060, bet uzbeku - 10449.

Salīdzinājumam – šī gada 1. janvārī Lietuvā dzīvoja 5702 tadžiki un 8253 uzbeki, bet 2022. gada janvārī – 398 tadžiki un 998 uzbeki.

Palūkosimies uz tadžiku un citu Vidusāzijas pilsoņu dzīvi Lietuvā tuvāk – pat mums bija grūti noticēt tam, ko atklājām.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu